Luksemburgas radio, ienaidnieka balss un Egila Zirņa liriskais varonis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas Radio 2 turpina rubriku "Latvijas simtgades stāstu raksti" ar stāstu par jaunākās ārvalstu popmūzikas pieejamību Padomju Latvijā un aizliegto ārzemju radio klausīšanos.

Mēs dzīvojam laikā, kad mūzika ir brīvi pieejama – tā skan fonā lielveikalos, ir atrodama internetā un, protams, katram ir iespēja Latvijas FM viļņos izvēlēties sev tīkamāko radiostaciju ar diennakts mūzikas programmu – klasisko vai populāro, vecāku vai jaunāku mūziku angļu, krievu vai latviešu valodā.

Tomēr tā nav bijis vienmēr, un daudzi no mums atcerēsies, ka padomju laikā jaunākā ārvalstu popmūzika bija grūti pieejama. Slavenais Arvīda Mūrnieka raidījums „Būsim pazīstami” savu skanējumu Latvijas Radio sāka vien 1981.gadā, bet līdz tam popmūzika – īpaši jau ārvalstu -  bija pārstāvēta ar dažām dziesmām dienā, pie tam atskaņoti tika vien oficiālajai ideoloģijai atbilstoši ieraksti.

Tātad, ja mūzikas mīļotājam rados nebija plates sūtoši ārvalstu radi vai nebija iespējas ierakstus magnetofona lentēs iegādāties pie leģendārā Jura Lapinska, atlika vien iespēja klausīties ārvalstu radiostacijas.

Mūzikas klausītāji ar lielāko stāžu atcerēsies „Amerikas balss” džeza raidījumu, tomēr šo staciju, tāpat kā radio „Brīvā Eiropa” padomju propaganda uzskatīja par „vražeskij golos” – ienaidnieka balsi - un tās slāpēšanai laida virsū speciālu troksni, ko Rīgā raidīja no tagad jau nojauktajiem metāla torņiem Krišjāņa Barona ielas galā.

Tāpēc lielāko tā laika melomānu ievērību izpelnījās tās dažas stacijas, kurās populārā mūzika skanēja visu diennakti – iesākumā tās bija pirātu stacijas, kas raidīja no neitrālajos jūras ūdeņos peldošiem kuģīšiem, bet pēc tam par mūzikas staciju nr.1 kļuva Luksemburgas radio.

Luksemburgas radio sāka raidīt jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, tomēr tā ziedu laiki šaipus „dzelzs priekškaram” bija no sešdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem, kad radio piedāvāja ne tikai jaunāko mūziku, bet arī pilnīgi atšķirīgu – brīvu un nesamākslotu komunikāciju ar klausītāju.

Šī pieredze savulaik iedvesmoja arī dzejnieku Egilu Zirni, kura dzejoļa „Bez mīlestības” liriskais varonis klausās Luksemburgas radio tādā dienā kā šī, kad „ārā ir plus trīs un jumts raud šķidrā sniegā”.

Savukārt mēs, Latvijas Radio 2, šo dzejoli klausāmies rokgrupas „Krasts” izpildījumā, šis ieraksts ir tapis 1988.gada decembra beigās Latvijas Radio studijā – šai studijā pēc divām nedēļām grupa „Krasts” ierakstīs arī savu zināmāko dziesmu „Tavas saknes Tavā zemē” – bet tas jau ir cits stāsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti