"Efekts ir pilnīgi reālistisks, kā jūs redzat – mazais padomju televizors, kurš cenas ziņā toreiz maksāja pusotru mēnešalgu," stāsta Limbažu muzeja speciālists un izstādes autors Juris Pavlovičs. Atgriežoties 60 gadus senā pagātnē, Limbažu muzejā izveidota izstāde par kādreizējā PSRS vadītāja Leonīda Brežņeva laikiem, ļaujot uz šo laika posmu palūkoties arī caur 1972. gadā uzņemto satīrisko īsfilmu "Jūlis Mūlis Limbažos".
"Šis Jūlis Mūlis bija izcils ar to, ka viņu bija izdomājusi faktiski padomju propaganda, lai rādītu, kas nav pareizi ar komunistisko dzīvošanu, bet realitātē iznāca tā, ka Jūlis Mūlis parādīja, kā tā padomju iekārta ir kārtējo reizi salaidusi grīstē," stāsta muzeja speciālists.
Brežņeva laiki ir kā otrā daļa pētījumam par ikdienas dzīvi Limbažos un novadā pēdējo 200 gadu laikā. Pirmā bijusi apmeklētājiem labi pazīstamā Ulmaņlaiku izstāde.
"Vienā istabā mēs esam ielikuši visus Brežņeva laikus. Periodu no 1965. līdz 1982. gadam. Vienā istabā jūs redzat galvenās Brežņeva laika izpausmes, es pat teikšu – ne tikai Limbažos, mēs aicinām jebkuru vidzemnieku, pat jebkuru Latvijas mazpilsētu un lauku iedzīvotāju ierasties un atcerēties šos laikus," teica Pavlovičs.
Eksperts stāstīja – tas pats, kas notika Limbažos, notika arī Valkā, Alūksnē un Valmierā, jo visu vadīja pēc viena plāna no Rīgas. Šo laiku galvenais notikums – Latvijā uz īsu brīdi bijusi ļoti strauja izaugsme, proti, nepārtraukti tika būvēts vai ieviests kas jauns.
"Faktiski visām pilsētām Latvijā, kam vajadzēja būvēties, Brežņeva laiks ir raksturīgs ar vienu – blakus vecajai pilsētai uzbūvēja otru, jauno pilsētu. Vai nu blakus kā Limbažos, kur ir jaunā daļa un vecā, kas ir aptuveni vienādi lielas, vai apkārt uzbūvēja šo Brežņeva laika loku," klāstīja muzeja pārstāvis.
"Šeit mums ir divi cinīši, kas gāza padomju impērijas vezumu.
Šeit mums ir diplomāta portfelis, šeit mums ir rubika kubs. Ar abiem diviem bija viens un tas pats stāsts – abi divi bija tāds deficīts, ka parasts strādnieku ģimenes puika nevarēja viņus dabūt.
Padomju impērija nespēja apgādāt visus ar vispieprasītākajām un vienkāršākajām lietām, iezīmēja tās galu un izskaņu," atgādināja Pavlovičs.
Projektā septiņu līdz astoņu gadu intervālā Brežņeva laikiem atsevišķās izstādēs sekos Krievijas cara Nikolaja II, brīvlaišanas un mērnieku laiki, kā arī materiāli par Atmodu un mūsdienām.
"Ar katru izstādi mēs dosim apmeklētājiem un lasītājiem vienu grāmatu apmēram 80 lapaspušu biezumā. Šī grāmata tiks rakstīta izstādes pastāvēšanas laikā. Brežņeva laiki Limbažos, kuras autors būšu es, grēcīgais, tiks pabeigta septembrī vai oktobrī, kad noslēgsies izstāde," piebilda Pavlovičs.
Pēc projekta noslēguma šis materiālu kopums veidos vienu no 10 nodaļām kopīgā grāmatā par novada vēsturi.
