Lietuvas vēsturnieks: Piemirsts fakts – lietuviešu un latviešu partizānu kopīgās cīņas

Latvijas un Lietuvas attiecību vēsturē ir fakti, kas ir maz zināmi un līdz šim nav gana akcentēti, tostarp latviešu un lietuviešu partizānu kopīgās cīņas pret boļševikiem, to intervijā Latvijas Radio sacīja lietuviešu vēsturnieks, Latvijas un Lietuvas valstu attiecību pētnieks Alvīds Butkus. 

Jautāts par Latvijas un Lietuvas saskares punktiem vēsturē, kas ir maz zināmi vai ir ļoti nenovērtēti, vēsturnieks teica, ka līdz šim nav akcentēts, ka Lietuvas un Latvijas pierobežā ir abu valstu partizānu kapi un pieminekļi.

"Tajos pieminekļos ir latviešu un lietuviešu partizānu vārdi. Tas ir pierādījums, ka bija kopīga cīņa pēc Otrā pasaules kara,” teica vēsturnieks.

Pētnieks atzina, ka viņš pats redzējis partizānu kapavietas Auces novada Ukru pagastā, Rucavas novadā, kā arī Daugavpils novada Červonkā. Tāpat Červonkā ir piemineklis lietuviešu karavīriem, kas krita 1919.gadā cīņā ar boļševikiem. Šo pieminekli uzcēla 1932. gadā, teica vēsturnieks.

Vēl interesants fakts ir arī tas, ka 1934. gadā Lietuvas pagaidu galvaspilsētā Kauņā tika atklāts piemineklis  nezināmajam kareivim un tā mirstīgās atliekas atvestas tieši no Červonkas.

"Vienīgā valsts, ar ko mēs kopīgi cīnījāmies, bija Latvija," sprieda Lietuvas un Latvijas attiecību pētnieks Butkus.

Viņš atzina arī, ka Latvija un Lietuva 20. gadsimta sākumā bijušas diezgan tuvu kopīgas valsts izveidei, par ko sapņojis lietuviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks Jons Šļūpa.

Pēc Butkus teiktā, kopīgo latviešu un lietuviešu valsti 20. gadsimta sākumā nav izdevies izveidot, jo "lietuvieši bija lepni par to, ka viņiem ir bijusi valsts pagātnē, bet latvieši bija lepni par to, ka viņi toreiz bija vairāk izglītoti un turīgāki par leišiem".

"Leiši bija nolaisti tāpat kā jūsu latgalieši. Viņi pēdējos gadsimtus auga poļu pavēnī," teica vēsturnieks.

Viņaprāt, poļu valdīšanas laiku Lietuvā jūt arvien – lietuvieši arī mūsdienās ir sašķelti starp lietuvisko un polisko.

Taujāts par labajām īpašībām, ko Latvija un Lietuva varētu viena no otras mācīties, vēsturnieks teica, ka lietuvieši no latviešiem var mācīties tautisko pašapziņu un lepnumu par savu etnogrāfiju.

"Jo tad, kad es atbraucu uz Latviju, es vienmēr jūtos kā baltu valstī. (..) Vispār šeit vide ir baltiskāka nekā Lietuvā," atzina Butkus.

Vēsturnieks piebilda: plānots, ka nākamgad pirmajā pusē nāks klajā viņa sarakstītā grāmata par Lietuvas un Latvijas attiecībām. Grāmata veltīta abu valstu simtgadei, kas apritēs 2018. gadā.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti