Līva–Libau–Libava–Liepāja vienmēr bijusi osta – zvejas, tirdzniecības… Pa īstam tās vēsture sākās 1697. gadā, kad Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs noslēdza līgumu ar Libau maģistrātu par jaunas ostas būvniecību. Šogad būs jau 325. gadadiena.
Gandrīz vai pusi pagājušā gadsimta Liepājas osta nevarēja attīstīties kā tirdzniecības osta. 1951. gadā tā tika slēgta, un te bija tikai PSRS Jūras kara flotes bāze un mazliet arī zvejas osta. Piecus gadus vēlāk nelielā ostas daļā atkal varēja pietauvoties tirdzniecības kuģi, bet tikai padomju. 1967. gadā notika galīgā skrūvju piegriešana, un tirdzniecības osta pilnībā tika slēgta. Viss tika nodots PSRS kara flotes pārziņā. Un tikai neliela daļa Tirdzniecības kanāla palika civila – te strādāja PSRS Okeāna zvejas flotes Liepājas bāze un zvejnieku kooperatīvā saimniecība “Boļševiks”. Nāk atmiņā, ka militārās patruļas pilsētā bija tikpat ierasta parādība kā vējš.
Bet pēc tam pienāca 1991. gads. 27. septembrī Liepājas pilsētas valde pieņēma lēmumu par tirdzniecības ostas statusa atjaunošanu.
Liepājas mērs tolaik bija Imants Vismins. Krietni vēlāk viņš atcerējās: “Tobrīd Liepāja bija slēgta militāra pilsēta un bija grūti to ātri iesaistīt civilā apritē. Bija svarīgi, lai to zinātu ne tikai PSRS teritorijā, bet arī Eiropā un pasaulē. Liepājai no tās pirmsākumiem ir jūra, osta, tirdzniecība, zvejniecība, un vajadzēja to pēc iespējas ātrāk atjaunot. Mums toreiz galvenais šķita Liepājas ostas kā tirdzniecības ostas atjaunošana. Tas nebija viegli un bija pat bīstami.”
Par Liepājas ostas pirmo pārvaldnieku un pēc būtības par tās pirmo darbinieku kļuva Aivars Boja. Šajā amatā viņš nostrādāja ilgi, līdz pat pensijai. Bet par pirmo ostas kapteini kļuva Eduards Raits.
“1992. gada 1. janvārī ostā ienāca pirmais ārzemju kuģis, tas bija “Hajnówka” ar Polijas karogu. Kad es piezvanīju uz Rīgu un pateicu, ka to ielaižu, vada otrā gadā bija ļoti ilga pauze. Un vajadzēja kuģi un apkalpi apsargāt, jo provokācijas bija…” sarunā ar Rus.lsm.lv atcerējās toreizējais ostas kapteinis.
“Hajnówka” “paņēma” eļļas spraukumu kravu Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīcā, lai to nogādātu Dānijā. Tā sākās Liepājas ostas atdzimšana. 1992. gadā ostā ienāca pavisam 63 kuģi, tika apstrādātas 100 000 tonnas kravas.
Tomēr padomju karakuģi palika Liepājas ostā līdz 1994. gada 31. augustam. Eduards Raits atceras, ka padomju, nu jau Krievijas, militārpersonām ļoti nepaticis notiekošais.
”Jā, bija provokācijas. Asinis varēja līt jebkurā brīdī. Desantkuģi dežurēja jūrā, gaidīja signālu, lai izceltos un šautu. Jā, tā bija, un trīsarpus gadus mēs dzīvojām ar tādiem kaimiņiem,” viņš stāsta.
Pirms pāris gadiem bijušais ostas kapteinis saņēma titulu “Goda liepājnieks”, tostarp arī par ieguldījumu ostas atdzimšanā. Sākt vajadzēja no nulles.
”Osta bija pilnībā sagrauta, pie normālākajām piestātnēm stāvēja Krievijas karakuģi ar pilnu bruņojumu. Pārējie baseini bija pilni ar nogremdētiem kuģiem, dziļumu nekādu, neviena celtņa,” viņš atcerējās sarunā ar Rus.lsm.lv.
Pēc Krievijas karaspēka aiziešanas osta bija bēdīgā stāvoklī – akvatorija pilna ar nogrimušiem un pusnogrimušiem Krievijas kara flotes kuģiem un zemūdenēm, par to, cik sliktā stāvoklī bija infrastruktūra, pat nav ko runāt. Atskaņas jūtamas vēl tagad – Karostas kanāla grunts vēl līdz šim laikam ir piesārņota ar naftas produktiem un smagajiem metāliem, šogad sāksies kārtējais tās attīrīšanas posms, bet Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) cer, ka galu galā izdosies likvidēt “sarkano punktu”, izsvītrojot šo vietu no Helsinku komisijas saraksta, kurā tā iekļauta kā Baltijas jūras piesārņojuma avots.
Liepājas SEZ sāka darbību 1997. gadā. Drīz svinēsim ceturtdaļgadsimtu. SEZ tika izveidota kā pilsētas un ostas attīstības instruments. 2021. gadā osta pārkrāva gandrīz septiņus miljonus tonnu kravu, aktīvi attīstās ostas uzņēmumi un biznesa parki.
Rus.lsm.lv pateicas Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciālistei Līgai Ratniecei-Kadeģei par nenovērtējamo palīdzību šīs publikācijas tapšanā un iespēju izmantot fotogrāfijas.
