Rokot dīķi kādās mājās Otaņķu pagastā netālu no Liepājas, saimnieks Miķelis Embūtnieks uzgājis divus savdabīgus kaula priekšmetus. Ģimenes lokā nav tikuši skaidrībā, kas tie ir un cik seni. Tāpēc nolemts, ka saimnieka meita tos vedīs uz Rīgu parādīt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspertiem.
“Parādīju vienu un otru. Un tad, kad man uzreiz nosauca to gadskaitli. O, vidējais akmens laikmets, mezolīts – 6000 gadu pirms mūsu ēras. Tās bija fantastiskas sajūtas, tiešam pilnīgi zosāda uzmetās. Tu esi turējis rokās priekšmetu, ko pirms tevis ir turējuši rokās šie cilvēki. Tas ir tā kā ceļojums laikā. Pilnīgi tāda vēstule no tā laika,” stāsta Inga Rošāne.
Arheoloģijas eksperts stāsta –
akmens laikmeta liecības Latvijā nav liels retums, taču šādi labi saglabājušies kaula cirvji gan.
“Jāsaka, ka šādi atradumi ir ļoti reti, Latvijā to nav sevišķi daudz. Līdzība rāda, ka tie ir piederīgi tā saucamajai kundas kultūrai, kas bija izplatīta Latvijas, Igaunijas teritorijā, Krievijas apgabalos. Tā ir tāda mezolīta kultūra Baltijas jūras Austrumu krastā. Šī atraduma vieta ir diezgan nozīmīga ar to, ka pēc ziņām tur ir atrasti arī sīkāki kauli, dzīvnieka zobs, un varētu būt, ka šajā vietā pie Streņģu mājām ir bijusi apmetne,” stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis.
Vai tas tā ir, to tuvākajā laikā uz atradumu vietu dosies skaidrot kāds no arheologiem, kas ir akmens laikmeta speciālists. Pašreiz lauks, kurā izlīdzināta no dīķa rakšanas iegūtā zeme, ir apsēts ar labību. Bet rudenī, kad raža būs novākta, arī ģimenei ir azarts veikt jaunus meklējumus. Atrastie cirvji uzdāvināti muzejam.
