Dobumakmeni apskatījuši un izpētījuši Latvijas Petroglifu centra vēsturnieks, dabas pētnieks Andris Grīnbergs, kā arī Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes, Pamatiežu ģeoloģijas fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis, kuri atzina,
ka atradums ir ļoti savdabīgs un interesants.
Akmenim kopumā ir četri mākslīgi veidoti dobumi – viens akmens virspusē un trīs mazāki apakšā. Dobumi ir ļoti rūpīgi veidoti – slīpēti, un par to senumu liecina dilušās virsmas.
Pieņēmumi, kam akmens varētu būt kalpojis, ir dažādi, norādīja muzejā, pieļaujot iespēju, ka tas izmantots graudu smalcināšanai tā lēzeno malu dēļ. Apakšējie dobumi, iespējams, izmantoti kādu darbarīku asināšanai.
Akmens, lai arī izmēros ir salīdzinoši neliels – garumā 41 centimetrs, platumā 37 centimetri un augstumā 17 centimetri, tā svars ir gana nopietns – 41,9 kilogrami. Akmens sānā ir sens, dabisks lūzums.
Neparasto akmeni Karostas apkaimes kāpu zonā 7. maijā atrada liepājnieks Arturs Bilerts, taču kāpu vide tam nav bijusi sākotnējā atrašanās vieta, par ko liecina dzelzs savienojumu uzslāņojumi, kas nevarētu rasties sausā kāpu vidē. Iespējams, akmens jau pārvietots vairākas reizes.
