Konferenci ievadīja profesors Ivars Ījabs, bet jau pirms tam konferences dalībnieki iepazina ar totalitārismu saistītos objektus Liepājā, tostarp Karostas cietumu un tā saucamo “Zilo brīnumu”.
Konferencē kopā plānoti 33 pētnieku ziņojumi gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Lielākā daļa uzskata, ka čekas maisi atverami, to saturs klasificējams un iespēju robežās publiskojams. Arī Lietuvas Genocīda un pretošanās centra pārstāvis Arūns Bubnīss norāda, ka Lietuvā „jau pēc augusta puča 1991. gadā Lietuvā tika pieņemts lēmums, ka visi dokumenti ir nododami valdībai”.
Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs konferencē ziņos par PSRS Valsts drošības komitejas Baltijā un Austrumeiropas totalitāro režīmu specdienestu arhīvu izpētes metodoloģiskajiem aspektiem.
Bet Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns informēs par sadarbības fakta ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju konstatēšanas tiesiskajiem un procesuālajiem aspektiem.
„Nezinu – diemžēl vai labi, bet konstatēts fakts, ka Latvijā palika ļoti maz materiālu. Līdz ar to ir tikai fragmentāras ziņas. Lai tiesa varētu pateikt, ka persona ir sadarbojusies, pārsvarā gadījumos nepietiek pierādījumu,” atzīst Stukāns.
Kopumā Liepājā ir ievērojams skaits objektu, kas ir saistīti ar totalitāro režīmu.
