Sadaļas Sadaļas

Liepājā, kuras vairs nav, tagad palīdz atgriezties viedtālrunis

Galvenais, lai tālrunī būtu lietotne “3D ēkas Liepājā”, kuru izstrādājis Liepājas Digitālo inovāciju parks. Pagaidām pilsētas ainavā var ieraudzīt – gandrīz kā īstas – trīs ēkas, kuru jau sen vairs nav, taču katrai no tām bijusi svarīga loma ne tikai Liepājas vēsturē. Un izstrādātājiem ir lieli plāni.

Ar Digitālo inovāciju parka vadītāju Agati Ambulti tiekamies Lielās ielas sākumā. Ielas pretējā pusē savulaik atradās ēka, kurā 1919. gadā strādāja Latvijas Pagaidu valdība. Šī ir pirmā pietura.

“Lietotnē ir parādīts un izstāstīts, kā šo un citas ēkas var ieraudzīt. Un, lai tās apskatītu, – lūk, instrukcija – ir divas iespējas. Pirmā – kā maketu, šī iespēja ļauj labāk saskatīt fasādi un arhitektūras elementus. Otrā – ēkas vizualizācija tajā pašā vietā, kur tā kādreiz bijusi. Te ir arī vēsturiska uzziņa par šo ēku un sena fotogrāfija. Tagad jānostājas šeit, zem balkona, šis ir labākais punkts, lai redzētu, kur ēka atradusies un kā izskatījusies,” stāsta Agate Ambulte. Viņa pavērš tālruni pret līdzās esošo ēku, savieto sarkano vadīklu uz ekrāna ar sienu un, lūk, tā parādās – ēka Lielajā ielā 6, kurā strādāja Pagaidu valdība. Īsta, ar visiem ciļņiem un citām arhitektūras detaļām. Rodas neliela brīnuma izjūta, lai gan saproti, ka mūsdienu tehnoloģijas spēj ne to vien.

Ēka būvēta 1912. gadā, tās pirmais īpašnieks bija solīds Libavas tirgotājs Georgs Dītrihs Puherts. XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā viņam piederēja vairāki zemes gabali un ēkas Groseštrāsē – Lielajā ielā. Pirmajā stāvā bija veikali, augšējos stāvos – biroji un dzīvokļi. Kad 1919. gadā Liepāja uz pusgadu kļuva par Latvijas galvaspilsētu, tieši šeit atradās Pagaidu valdība, kuru vadīja Kārlis Ulmanis. Pēc tam bija aprīļa pučs un valdība pārcēlās uz tvaikoni “Saratov”, bet pēc atgriešanās krastā 27. jūnijā sajūsminātais pūlis ministrus pavadīja uz šo pašu vietu Lielajā ielā 6. Pie šīs ēkas 1934. gada 10. augustā tika atklāta piemiņas plāksne, pasākumu iesāka pilsētas galva Ēvalds Rimbenieks, bet pēc tam Kārlis Ulmanis teica izjustu runu, pateicoties liepājniekiem par mīlestību un cieņu, ko tie izrādījuši pirms piecpadsmit gadiem. Ēka tika sagrauta bombardēšanā Otrā pasaules kara laikā.

“Ideja izstrādāt šo lietotni radās, runājot ar Liepājas informācijas tehnoloģiju profesionāļiem. Mēs sapratām, ka esam pietiekami kompetenti, lai īstenotu tik interesantu projektu. Kāpēc tieši vēsturiskās ēkas, kuru vairs nav? Viens ir lasīt par tām grāmatās, bet redzēt taču tās vairs nevar, ja nu vienīgi vēsturiskās fotogrāfijās. Mēs nolēmām, ka šis ir ideāls veids, kā nodot to izjūtu, kā izskatījušās šīs vietas, kad ēkas te bija – skaistas un ar bagātu vēsturi. Ir vēl viens iemesls, kas ir svarīgs tagad, kad ir papilnam ierobežojumu. Māja “parādīsies”, kad cilvēks atrodas pavisam tuvu, dažus metrus. Tātad tas ir arī uzaicinājums pastaigāties pa pilsētu,” stāsta Agate Ambulte.

Iniciatori pēc tam iesniedza pieteikumu konkursu projektā, kuru Liepājas Kultūras pārvalde rīkoja gada sākumā, izturēja milzīgo konkurenci un saņēma līdzfinansējumu.

Mēs pārejam ielas pretējā pusē un dodamies uz pilsētas centru. Pa ceļam Agate stāsta, ka tikai par vienu no trim ēkām  lietotnes izstrādātāja vectētiņš varējis pastāstīt, kā tā īstenībā izskatījusies. Jo ēka pastāvējusi gandrīz līdz mūsdienām. Abas pārējās sagrautas bombardēšanās un saglabājušās tikai melnbaltās fotogrāfijās. Bijis jāizmanto mākslīgais intelekts, lai sapratu, kādā krāsā šīs ēkas bijušas, precīzāk – varēja būt.

Esam pretī viesnīcai “Līva”. Vadīklai viedtālruņa ekrānā jāsakrīt ar viesnīcas ēkas stūri. Un lūk – Rātsnams.

1750. gadā ēku uzbūvēja bagāts Libavas iedzīvotājs Meiers. Sākumā tai bija viens stāvs. 1774. gadā to nopirka Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons, te viņš ar ģimeni uzturējās, kad apmeklēja pilsētu. Divdesmit gadu vēlāk ēku iegādājās lietirgotājs Stenders. 1798. gadā to atpirka pilsētas varas iestādes un no 1800. gada te atradās Rātsnams. 1832. gadā tika uzbūvēts otrais stāvs. Te tika glabāts pilsētas arhīvs, šajā ēkā atradās arī pilsētas krājkase un tika rīkotas izstādes. Pilsētas valde guva papildu ieņēmumus (tie tika izlietoti ēkas uzturēšanai), izīrējot telpas dažādām svinībām, savukārt pagrabu īrēja krodziņš. Tieši Rātsnams, precīzāk, tā parādes lievenis, bija tribīne, kad notika lielie svētki, procesijas un gājieni. Krievijas impērijas laikā no šejienes tika sveikti augstie viesi – 1860. gadā Libavu apmeklēja troņmantnieks lielkņazs Nikolajs Aleksandrovičs, bet divus gadus vēlāk viņa tēvs imperators Aleksandrs II ar sievu, bērniem un citiem ģimenes locekļiem. Pirmās republikas laikā gar Rātsnamu soļoja karavīru kolonnas 18. novembra parādēs. Rātsnams tika sagrauts pirmajās bombardēšanās 1941. gada jūnijā.

“Līdz ar šo ēku gājuši zudumā daudzi vēsturiski dokumenti, jo visi pilsētas arhīvi sadega,” nopūšas Agate. Un piebilst, ka nemaz nav bijis tik vienkārši noteikt pat precīzu Rātsnama atrašanās vietu – jo viss centrs tika sabombardēts un pašreizējā apbūve ir ļoti atšķirīga.

Mēs ejam tālāk pa Lielo ielu, gar tramvaja sliedēm un apstājamies pavisam nedaudz pirms Ludviķa ielas. Mūsu priekšā ir pļaviņa. Orientieris trešajam objektam ir aptiekas reklāma uz ēkas sienas.

“Šo objektu mēs izveidojām pēc citas tehnoloģijas, jo mēs gribam pavēstīt arī par IT iespējām. Un kopumā visa iecere nebija mazs izaicinājums – īstenot projektu papildinātajā realitātē ir diezgan grūti, tieši panākt, lai ēku varētu saskatīt lietotnē. Šai ēkai mēs izmantojām marķieru tehnoloģiju. Šajā gadījumā par marķieri kļuva aptiekas reklāma, jo par marķieri jāizvēlas objekts, kurš atšķiras no apkārtējās vides. Lūk, arī mūsu trešais objekts – Latviešu biedrības nams. Un, tiklīdz mēs neredzam marķieri, ēka pazūd,” paskaidro Agate.

Šeit, Ludvigštrāses (Ludviga ielas) un Ungerštrāses (Avotu ielas) krustojumā no 1625. līdz 1760. gadam atradās pirmais pilsētas rātsnams, no tā sākās bagātākā pilsētas iela – Herrenštrāse (Kungu iela). Vēlāk šeit tirgoja gaļu un zivis, 1860. gadā jauni tirdzniecības paviljoni tika uzcelti Jaunajā tirgū, sliktā stāvoklī esošo ēku nojauca un Strazdovsku ģimene te uzcēla īres namu, tieši tas pašlaik ir redzams 3D. Sākumā to īrēja vācu amatnieku biedrība, bet līdzās esošo laukumu sauca par Ugunsdzēsēju laukumu, jo tajā atradās ugunsdzēsēju depo un tornis. XX gadsimta sākumā Libavā tika dibināts ne mazums biedrību, par vienu no tām kļuva latviešu biedrība, kura kādu laiku īrēja telpas šeit, Ugunsdzēsēju laukumā, precīzāk – Kungu ielā 2. Pēc kara šajā ēkā atradās Liepājas pilsētas kultūras nams, bet 80. gadu otrajā pusē tā bija tik sliktā stāvoklī, ka to nojauca.

Bet vēl, izmantojot lietotni, var ēku, precīzāk – tās virtuālo maketu, “nolikt” uz plaknes un apiet apkārt, iepazīstoties ar detaļām.

“Mēs ļoti gribētu turpināt šo projektu un izveidot vizualizāciju ēkām, kuras būvējis Pauls Makss Berči un kuru tagad vairs nav. Kad mēs sākām, mums teica – kāpēc esat izvēlējušies tik sarežģītas ēkas, jo par tām ir tik maz liecību! Ar Berči būvētajām ēkām ir vienkāršāk, ar mums ir gatavi dalīties ar dokumentiem, lai varētu parādīt visas ēku nianses,” piebilst Agate Ambulte.

Lietotne 3D ēkas Liepājā jau ir pieejama

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt