1919. gada 16. aprīlī Latvijas Pagaidu valdība, ko vadīja Kārlis Ulmanis, pameta Rīgu un ar tvaikoni “Saratov” pārcēlās uz Liepāju. Visus sešus mēnešus, kamēr šī vara uzturējās vēju pilsētā, Latvijas vēsturē dēvē par Neatkarības kara Liepājas posmu. Tā laika ikdienas dzīvi izprast un iejusties palīdzēs jaunā Liepājas muzeja ekspozīcija.
“Mēs vēlējāmies arī parādīt, ka karā ir šie lielie notikumi, ko mēs skolā mācāmies, bet arī ir tās mazās lietas, tā ikdiena. Un bieži vien tā paslīd garām, bet, lai vizualizētu un lai iejustos šajā laikā, ir nepieciešama šī sajūta, un to var radīt tieši ar ikdienas dzīvi, parādot sociālo pusi, parādot, kā bija dzīvot Liepājā šī kara laikā,” izstādes ieceri raksturo Liepājas muzeja vēsturniece Inna Gīle.
Ekspozīciju atdzīvina ne tikai izstādītie sadzīves priekšmeti, bet arī interaktīvie materiāli. Izveidotie trīs video stendi atspoguļo tā laika notikumus politikā, ikdienas dzīvē un to liepājnieku sasniegumus kaujas laukā, kuriem piešķirti Lāčplēša ordeņi. Kā stāstīja Liepājas muzeja vēsturniece, eksponātus apkopot ir bijis ļoti grūti, jo valsts svētku ietvaros daudzi muzeji paši izstāda tā laika priekšmetus, tāpēc nākotnē ekspozīcija tiks papildināta.
“Visunikālākais eksponāts, kas šeit atrodas, ir Emīlijas Vecvagares dienasgrāmata. Sieviete, kura ir atradusies šeit – Liepājā, un viņa ir stāstījusi par pagaidu valdības laiku šeit. Par kara laika dzīvi, kā ir dzīvot šeit, kas notiek apkārt. Šīs lapaspuses atvērums ir izlikts, kur ir redzams, kā Emīlija Vecvagare stāsta, kā pagaidu valdība kāpj uz kuģa “Saratov”,” akcentē Gīle.
“Katrs priekšmets pastāsta par savu jomu, kaut vai Bokuma fotoaparāts, ar kuru ir fotografēta pagaidu valdība, vai arī Liepājas nauda – Liepājā drukātā nauda. Ir daudz un dažādi šie priekšmeti, ko var apskatīt, iepazīt, lai var sajust tā laika garšu,” saka Liepājas muzeja pedagoģe Maruta Eistere.
Ekspozīcijas mērķauditorija ir ikviens, kurš vēlas uzzināt par Latvijas un Liepājas vēsturi, tomēr īpaši nozīmīga tā būtu skolēniem, kuriem par šo laika posmu jālasa mācību grāmatās, jo tieši muzejā vēsture atdzīvojas stāstos, skaņās un taustāmos priekšmetos.
