Nākamajā dienā pēc valsts proklamēšanas “Baltijas Ziņas” tēlaini raksta:
“Klusu, lēni un tikko nojaušami kā pēc garas, tumšas nakts rīta saule izcēlās vakar, 1918. gada 18. novembrī, puspiecos vakarā brīvā, neatkarīgā, apvienotā Latvija.”
“Neatkarīgās Latvijas stunda ir situsi“, 20. novembrī raksta laikraksts “Līdums”:
“Saules mūžu jaunajai Latvijas valstij! .. Šī ir mūsu pirmā, vispārīgā nacionālā svētku diena, tas pats, kas amerikāņiem 4. jūlijs, Savienoto Valstu neatkarības izsludināšanas diena.”
“Laikraksts “Latvijas Balss”, kuram ir viens numurs. Redaktors bija Jānis Akuraters. Titullapā ir redzams patriotisks dzejolis, kas ir veltīts brīvajai Latvijai. Interesantākais ir tas, ka viss laikraksts nodrukāts vecajā drukā, bet dzejolis ir lasāms jaunajā drukā,” komentē Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu projektu vadītāja Kristiāna Kirša.
Interesantākos tā laika preses izdevumus Nacionālā bibliotēka izlikusi izstādē. Tā stāsta par laikrakstiem, kas dibināti 1918. gadā.
“Katrs ar kaut ko interesants, vai nu ar formātu un saturu... vai ar faktu: “Kurzemes Vārds” ir vienīgais laikraksts, kas sācis iznākt 1918. gadā un iznāk līdz mūsdienām. Citā laikrakstā redzams, ka faktam, ka dibināta Latvijas valsts, veltīts viens teikums. Īss teikums laikraksta pēdējā lappusē,” rāda Kirša.
Kā tad sabiedrība uzņēma vēsti par savu valsti?
28. novembrī “Baltijas Ziņas” apraksta valsts izsludināšanas svētkus Liepājā. Annas baznīcā noturēts dievkalpojums, kur ļaudis bija greznojušies ar lentēm latviešu nacionālās krāsās:
“Pie pilsētas valdes nama gājienu apsveica kāds Strādnieku padomes loceklis ar uzrunu, kurai sekoja vairākreiz dziedāta tautas himna. No latviešu biedrības nama loga kāds runātājs aizrādīja, ka latviešu tauta 700 gadus izturējusi smagus spiedienus no rietumiem un austrumiem un ar to paspējusi izglābt savas nacionālās mantas. Sapulcētie uzdeva runātajam nosūtīt Ministru prezidentam apsveikuma telegrammu un Latvijas Tautas padomei izteikt nesalaužamu uzticību un atbalstu. Svinības beidzot, atkal nodziedāja tautas himnu. Daudzi nami un tramvaja vagoni bij pušķojusies ar latviešu krāsām.”
Viens no pirmajiem pagaidu valdības uzdevumiem bija apgādāt iedzīvotājus ar pārtiku. Tās trūka. Līdzekļu nav arī valdībai. “Baltijas Ziņu” 22. novembra numurā Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs Gustavs Zemgals aicina:
“Latvijas pilsoņi! Kamēr Latvijas Tautas padome nav pārņēmusi visas pārvaldes un līdz ar to arī valsts ienākumu avotus, tā griežas pie tautas ar uzaicinājumu ziedot tai vajadzīgos naudas līdzekļus pirmo, visnepieciešamāko izdevumu segšanai. Latvijas Tautas padome pārliecināta, ka tauta sniegs tai palīdzīgu roku. Naudu šim nolūkam var iemaksāt visās latviešu kredītiestādēs.”
1918. gada nogalē avīzes raksta, ka dzimtenē no vācu gūsta sāk atgriezties latvju karavīri. Lielākā daļa galīgi novārguši, puskaili, slimīgi un neēduši. Latviešu strēlnieki Maskavā ziņu par brīvvalsts nodibināšanu uzņēmuši ar sajūsmu. Strēlnieku pulki paziņojuši, ka viņi - kā Latvijas brīvvalsts pilsoņi - vairs nepildīs karavīra pienākumus Krievijā un atgriežas dzimtenē.
