Lieki netērzē – dārgais laiks vajadzīgs darbam! Padomi no 1888. gada kalendāra

Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, "Māju kalendārā" 1888. gadam mājsaimniecībām doti padomi, kā lietderīgi izmantot savu laiku.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti par “Māju kalendāru” Latvijas Radio Ziņu dienests
    1888. gada kalendāra sadaļā "Iedali savu laiku" minētie padomi (saglabāta oriģinālrakstība):

     

    • Rīta stundai zelts mutē!
    • Celies pie laika augšā un lūko uz to, kas pienākas, ja Tev ir saime un darba ļaudis.
    • Nerunā ar kaimiņu ilgi, lai spriedaļātu par dienas jaunajiem notikumiem. Tas drīz pavada uz lieku tērzēšanu un dārgais laiks, kas Tev vajadzīgs priekš darba, tiek pārlaists nelietderīgi.
    • Neaiztaupi uz rītdienu, ko šodien vari padarīt!
    • Ķeries mundri pie darba, lai arī tas Tev nebūtu visai patīkams.
    • Dari citu pēc cita, līdz kamēr esi padarijis visu, ko apņēmies.
    • Pēc pastrādāta darba ir salda atdusa.
    • Bet sargies pie darba no pārāk lielas steigšanās, jo tā Tu nenāksi vis ātrāki pie mērķa, bet vēlāku.
    • Dari lēnāki, tad tiksi tālāki.

    Māju kalendārs 1888. gadam

    Vairāk par kalendāru un tā izdevējiem

    "Māju kalendārs" izdots Jelgavā izdevniecībā "Pee J. W. Steffenhagen un dehla" (vecajā drukā, "Pie Stefenhāgena un dēla") 1883.-1914. gadā.

    "Māju Kalenderis uz ..  gadu: Visiem Baltijas latviešiem derīgs" – tāds nosaukums pirmajiem diviem 1884.  un 1885. gada laidieniem. No 1886. līdz 1900. gada kalendāra izdevumiem nosaukums "Māju Kalenderis.. Visiem Latviešiem derīgs". Vēlāk šī piezīme zuda no nosaukuma.

    Laiku gaitā mainījās kalendāra izdevēji un drukātāji. Izdots no "Latviešu Avīžu" redakcijas – tā rakstīts kalendāros no 1902. līdz 1909. gadam. Drukāts Johana Frīdriha Stefenhāgena un viņa dēla tipogrāfijā. Laidienus 1910.-1915. gadam izdeva "Jauno Latviešu Avīžu" redakcija un iespieda Heinriha Alunāna drukātavā.

    Vispārējā daļa kārtota, kā visos kalendāros pieņemts:

    kalendārijs, vārda dienas, Krievijas Ķeizariskā nama goda dienas, uzskaitīti Krievijas valsts ministri un Kurzemes tiesu ierēdņi, tirgus dienas, pasta, dzelzceļa takses, mēri un svari.

    Toties kalendārā bagātīga literārā un rakstu daļa: dzeja, proza, joku stāstiņi, pamācības lauksaimniecībā, veselības saglabāšanā,  raksti par ievērojamiem notikumiem pasaulē, dižiem sabiedriskajiem  un garīgajiem līderiem Kurzemē.

    Pēdējais kalendārs domāts 1915. gadam. Pirmais pasaules karš ienesa savas korekcijas grāmatniecības nozarē.

    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti