Leitnantam Robertam Rubenim – 100!

14. novembrī plkst. 12 leitnanta Roberta Rubeņa bataljona muzejā Ugālē sāksies Latvijas pretošanās kustības – ģenerāļa Jāņa Kureļa militārās grupas leitnanta Roberta Rubeņa (1917–1944) 100. dzimšanas dienas atcere. Notiks apaļā galda diskusija, muzeja jaunās ekspozīcijas atklāšana, lāpu gājiens un piemiņas brīdis pie leitnanta Rubeņa bataljona 2. rotas atjaunotā bunkura Ilziķu ezera apkārtnē.

Apaļā galda diskusijā "Leitnanta Rubeņa bataljona nepakļaušanās – pagātnes mācība nākotnei" piedalīsies Rubeņa fonda vadītājs Andrejs Ķeizars, Ventspils novada vēstures pētniece Laimdota Junkara, Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs, Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis, Sociālās atmiņas pētniecības centra līdzpriekšsēdētājs Mārtiņš Kaprāns un citi aicināti dalībnieki, kas  runās par kureliešu kustības un leitnanta R. Rubeņa bataljona cīņu vēstures nozīmi un vietu mūsdienu atmiņu politikā.

Diskusijai sekos iepazīšanās ar leitnanta R. Rubeņa bataljona muzeja jauno ekspozīciju un tradicionālais atceres brīdis, kā arī lāpu gājiens pie Rubeņa fonda atjaunotā kureliešu bunkura Usmas pagasta Ilziķos.

Leitnanta Roberta Rubeņa bataljons bija 1944. gada jūlijā Vidzemē izveidotās militārās vienības – ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas sastāvdaļa. Pēc atkāpšanās uz Kurzemi 1944. gada septembrī kurelieši nonāca Talsu apriņķa Strazdes muižā, bet vēlāk Ventspils apriņķa Puzes pagastā. Ģenerāļa J. Kureļa grupas vadība par savu mērķi izvirzīja Latvijas neatkarības atjaunošanu brīdī, kad Vācijas armija atstātu, bet PSRS armija vēl nebūtu ieņēmusi Latvijas teritoriju. Vēršoties pret iespējamo pretestību, 1944. gada 14. novembrī pēc Augstākā SS un policijas vadītāja Ostlandē SS obergrupenfīrera Frīdriha Jekelna rīkojuma vācu SS un SD vienības arestēja kureliešu štābu ar tā galvenajiem spēkiem Puzes pagasta Stiklos.

Ugāles pagasta Ilziķos novietotā leitnanta R. Rubeņa vienība (divas smagās, viena ložmetējnieku un viena strēlnieku rota vairāk nekā 500 vīru sastāvā) pretojās atbruņošanai un atkāpās meža masīvā uz dienvidiem no Usmas ezera, kur turpināja pretošanos. Kaujas laikā 18. novembrī nāvīgi ievainoja leitnantu R. Rubeni. No 6. līdz 9. decembrim Zlēku mežos viņa vietā bataljona vadību pārņēma virsnieka vietnieks Aleksandrs Druviņš. Vienībai uzbruka kapteiņa Helda pastiprinātais SS bataljons četru rotu (katrā 140 vīru) stiprumā, Vērmahta bataljons ar izlūkrotu, iznīcinātājrotu ar mīnmetējiem un smago prettanku lielgabalu, un citas vācu SS un SD vienības. Atsitot daudzus uzbrukumus, rubenieši turpināja cīņu līdz 9. decembrim, kad bataljons sekmīgi izgāja no aplenkuma un, sekojot pēdējā komandiera pavēlei, sadalījās mazākās grupās un izklīda. Rendas un Zlēku kauju laikā krita ap 50 rubeniešu, bet vācu pusē karojošo vienību zaudējumi sasniedza ap 250 vīru

Leitnanta Roberta Rubeņa atceres pasākumus rīko 2007. gadā Ugālē izveidotais Rubeņa fonds, tā mērķis ir pētīt un sabiedrībai atklāt ģenerāļa Kureļa grupas leitnanta Rubeņa bataljona cīņas Kurzemē. 2011. gada maijā Ugālē notika zinātniskā konference "Vide. Vara. Varoņi", kas bija veltīta cilvēku likteņiem Kurzemē Otrā pasaules kara laikā, bet 2013. gada augustā Usmā norisinājās zinātniskā konference "Latvijas Centrālajai padomei – 70". Ikgadējie kureliešu piemiņas pasākumi 14. novembrī pie atjaunotā leitnanta Rubeņa bataljona 2. rotas bunkura netālu no Ilziķu ezera ir kļuvuši par nozīmīgu atmiņu tradīciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti