Kā stāsta viena no konferences rīkotājām, Kara muzeja vēsturniece Ieva Kvāle, šai konferencē varēs iepazīt arī līdzīgus kaimiņvalstu pretošanās kustību piemērus.
"Piemēram, ļoti interesants noteikti būs igauņu vēsturnieks [Tomass Hījo no Igaunijas Kara muzeja], kurš runās tieši par vācu okupācijas laiku un Igaunijas nacionālo pretošanos, kura pat rezultējās tādā ziņā, ka brīdī, kad vācu armija bija aizgājusi projām un padomju armija nāca iekšā, viņi divas dienas Tallinā noturējās bruņotā cīņā pret Sarkano armiju. Protams, lielākā daļa tika sagūstīti un izsūtīti uz Sibīriju, bet nacionālās pretošanās centrālā vadība paspēja paziņot, ka ir atjaunota Igaunijas neatkarība un iecelta pagaidu valdība.
To paziņoja pa radio visai tautai, līdz ar to viņi panāca šo kontinuitātes jeb valstiskuma nepārtrauktības darbību, kas mums diemžēl izpalika.
Mums gan arī 1944.gada 8.septembrī Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš slepenā sēdē pieņēma [dokumentu], ka tiek atjaunota neatkarīgā Latvijas valsts, bet tas nekur publiski neizskanēja un palika tikai dokumenta līmenī," klāsta Kvāle.
