Jāņu nakts

Jāņu nakts. 1. fragments

Latvijas pērles

Dorotejas baznīca un citas pērles Nītaurē

Latvijas pērles: Spāres muiža un baznīca Talsu pusē

«Latvijas pērles»: Spāres baznīca un muiža Talsu pusē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas Radio jaunā raidījuma "Latvijas pērles" pirmais stāsts veltīts Talsu novada Ģibuļu pagasta Spāres baznīcai un muižai. Ekskursiju pa Spāres muižas bēniņiem vada Aina Rozenberga - Spāres tautas nama saimniecības pārzine, taču vēl viņa rosās pa baznīcu, un ir labā roka Tabitai Kalniņai - viņa ir Spāres tautas nama vadītāja, cilvēks ar apbrīnojamu enerģiju.

Tabita Kalniņa Spārē laikā, kad tur vairs sen nebija viesnīcas, maizes ceptuves,  fermas, dārzniecības un  citu dažādu laikmetu godības, pārņēma savās rokās muižu un nu kopā ar Ainu un citiem domubiedriem kā tāds Sīzifu bariņš ik dienas veļ kalnā šīs puses dārgakmeņus, kas tur arī paliek.

Muižas labie baroni

Spāres muižas ēka ir celta ap 1790. gadu, tās pirmie īpašnieki bijuši Brinkeni, Hāni un vēl citas vācbaltu baronu dzimtas, bet pēdējie tur saimniekojuši baroni Grothusi. Kā atminas vietējie muižas kalpotāji - labi tie Grothusi bijuši, par saviem strādniekiem rūpējušies.

Jaukā dzīve beidzās 1940. gadā, kad baroni aizceļoja uz Vāczemi un muižā  tika ierīkota skola, kas darbojās līdz pat 2012. gadam.

Nu  taustāmas un skatāmas liecības gan par skolas, gan Spāres apkaimes vēsturi ir aplūkojamas muižas bēniņos izveidotajā izstādē. Interesants fakts ir tas, ka  visus 72 gadus, kopš darbojās mācību iestāde, te nav skanējis elektriskais zvans.

"Spāres skolā elektriskais zvans nav bijis nekad. Šie ir pēdējie [metāla] zvani, ar kuriem arī bērni ir iezvanīti uz stundu un uz starpbrīdi," stāsta Tabita Kalniņa, norādot, ka zvans likts lietā vēl samērā nesen - pirms četriem gadiem, un zvanīšanai vienmēr skolā bijis dežurants, par ko "piestrādāja" arī skolas audzēkņi.

Bēniņi ar raganu

Līdzās bagātīgajam dažādu laiku sadzīves priekšmetu  klāstam, bēniņos ir arī istaba, kuras interjerā redzama senlaicīga gulta ar košu lupatu deķi, stūrī ieslieta arfa bez stīgām un balalaika, pažobelē vīd Ziemassvētku egle. Kā vēlāk noskaidrojās, tā tur ir jau no aizpērniem svētkiem. Tāpat tur ir turbo - slota ar rozītēm, kas norāda uz to, ka istabas iemītniece ir ragana.

"Gaismiņa nedeg, Tabitiņa tos ekskursantus te tā ieved, nāk droši iekšā, un neviena jau nav mājās... Un tad tā ragana sāk kāsēt un visi tā sabīstas... Tad es tā apsēžos uz tā baļķa un sāku ar viņiem komunicēt - kas tad viņi tādi ir, no kurienes viņi te radušies. Tad viņiem atkal interese, cik tad man ir gadu un cik ilgi es bēniņos dzīvoju. Tad nu es stāstu," klāsta Aina Rozenberga, kura ir sapratusi - bērniem vēstures fakti labāk paliek prātā, ja tos pasniedz neierastā veidā.

Tāpēc jaunās paaudzes ekskursantiem - un ne tikai  viņiem - bēniņu gids ir šāds ekstravagants tēls, kam bieži  vien pēc ekskursijas bērni līp apkārt, apkampj un saka: "Ak tu mana mīļā raganiņa!".

Lāci jauc ar Klūniju

Noslēdzot ekskursiju par skolas laikiem Spāres muižā, uzmanību pievērš latviešu rakstnieku portreti, kas atsauc atmiņā padomju laika literatūras stundas. "Lūk, arī rakstnieki, kas agrāk bija katrā literatūras klasē - Ojārs Vācietis, Zigmunds Skujiņš, Rainis, Vilis Lācis, Andrejs Upīts un Ernests Birznieks-Upītis," stāsta Tabita Kalniņa.

Viņa atklāj - ir bijuši gadījumi, kad Vili Lāci uzdod par pasaulslaveno aktieri Džordžu Klūniju.

"Par to Džordžu Klūniju - tā ir vesela anekdote. Pie mums atbrauc bērnu grupiņa un ienāk tie bērni iekšā, tādi jaunieši, tādi jaunāki un saka: "O, re kur ir Džordžs Klūnijs! (..) Izrādās, tas [Vilis Lācis] ir Džordžs Klūnijs.

Vilis Lācis pilnīgi nevar pārdzīvot, ka viņu salīdzina ar Džordžu Klūniju, viņa [portrets] visu laiku slīd ārā no tiem rāmjiem. Viņš ir sakreņķējies bišķiņ," smaidot stāsta Tabita Kalniņa.

Par to, cik liela līdzība ir pasaulslavenajam aktierim ir ar rakstnieka Viļa Lāča portretu, var pārliecināties, apskatot attēlu:

Virtuve, kur top "slīkoņi"

Turpinot pastaigu pa Spāres muižu, tālāk ceļš ved uz virtuvi, kur gatavo "slīkoņus" un kur darbojas galvenā kliņģermeistare Vija Štrausa.

"Vija ir tā, kas mūsu tēlu, Spāres kulināro tēlu, nes pasaulē. Mums ir tā saucamie muižas slīcinātie kliņģeri un ūdens kliņģeri," stāsta Tabita Kalniņa.

Slīcinātos kliņģerus dēvē arī par ''slīkoņiem'' tā iemesla dēļ, ka šī kliņģera pagatavošanā skatās, kā kulinārijas izstrādājuma mīkla slīkst. "Uztaisa mīklu, ieliek to maisiņā vai iesien marlītē un noslīcina aukstā ūdenī. Tad nogrimst un, kad uzpeld, tad ir gatava. (..) Knifs ir tas, ka recepte ir no tiem laikiem, kad ledusskapju nebija," klāstīja Strausa.

Tur, kur mūsdienās virmo kliņģeru saldā smarža, tomēr nav bijusi virtuve. Baronu laikos ēst gatavošana notikusi muižas pagraba otrajā pusē, kur ķieģeļu griestus rotā oriģinālais zvaigžņu raksts.

Vecā muižas laiku grīda 

Pēc Otrā pasaules kara toreizējās skolas ēkā vēl tikusi saglabāta maza istabiņa, ja nu gadījumā labais barons atgriežas, lai viņam būtu kur apmesties savā bijušajā mājā.

Tagad senā godība pakāpeniski tiek atjaunota, un pavisam nesen  lielajā zālē atkal spīd restaurētā dēļu grīda no 19. gadsimta beigām.

"Tas, ko mēs tagad redzam, ir noticis un tapis pēdējo mēnešu laikā. Gada beigās, pateicoties pašvaldībai un pagasta pārvaldei, mēs tikām pie finansējuma, lai varētu zālē sakārtot griestus, līdz ar to bēniņos grīdu," stāsta Tabita Kalniņa. "Bet tas, kas ir palicis no muižas laikiem, to varam redzēt tikai zem tiem logiem."

"Visos dokumentos ir rakstīts, ka mūsu muiža ir klasicisma stilā celta muiža, un šī ir tā vieta, kas vēl arī darbojas," piebilst Tabita Kalniņa. Viņas minētais dekors ir rotājums ap logu apmalēm un slēģi, kas vēl gaida savu kārtu restaurācijai.

Dievnams ar astoņiem stūriem

Nākamais pieturas punkts ir Spāres baznīca. Šis dievnams ir būvēts astoņiem stūriem, bez torņa, un savulaik tam bijušas šķērsu durvis. Padomju laikā tas izlaupīts un kalpojis kā dārzniecības noliktava, bet tagad atkal pilda savas funkcijas: pulcē kopā draudzi un pat ērģeļu koncerti ir saknējuši baznīcā.

Mūzikas instrumenta ceļš gan bijis visai interesants - savulaik Saulkrastu baznīcas nederīgās ērģeles  atdotas kādai zviedru luterāņu draudzei, bet pirms ceļa pāri jūrai tās atjaunoja Ugālē mītošais ērģeļu meistars Jānis Kalniņš.

Pirms kāda laika no Kalniņa saņemts zvans par to, ka attiecīgā zviedru draudze ir bankrotējusi un zviedri interesējoties, vai latvieši vēlas ērģeles ņemt atpakaļ. "Nu ērģeles ir tagad, jā, bet tās ir Saulkrastu ērģeles," piebilst Tabita Kalniņa.

Aina Rozenberga stāsta, ka viņa līdztekus darbam muižā strādā par Spāres baznīcas lietvedi un kasieri un palīdz atjaunot Spāres dievnamu.

"Mēs kapitāli iztīrījām baznīcu, izmetām visu lieko ārā. Tie cilvēki, kas iepriekš bija nākuši uz baznīcu, teica, ka bija tāda drūma un nomāktības sajūta, bet, kad bijām iztīrījuši baznīcu, teica, ka ir pavisam cita gaisotne un cita aura.".

Sākotnēji būvēta no koka

Spāres baznīca celta 1658. gadā, bet sākotnēji bijusi maza koka ēka, kas 18.gadsimtā pārbūvēta par mūra celtni. "Tā bija celta kā šķērsbaznīca. Tas nozīmē, ka ieeja bija sānu malā un pretīm ieejai bija altāris un abos galos bija soli - vienā galā sēdēja vīrieši, otrā galā sievietes."

Taču tika uzskatīts, ka šāda veida baznīca ir neērta apmeklētājiem, stāstīja Aina Rozenberga, norādot, ka vēlāk dievnams pārbūvēts, lai "pa galu nāktu iekšā  un pretējā galā būtu glezna". 

Padomju laikos, kad baznīcā bija noliktava, ēka cieta no vandāļiem, bet vērtīgās lietas, piemēram, centrālā  lustra, kristāmie trauki un altārglezna aizvesta uz Rundāli.

Tad, kad baznīcu atjaunoja, centrālā stikla lustra atdota atpakaļ. Īpaši skaisti baznīcā ir, kad pa desmit logiem uz vietējo stikla rūpnieku dāvāto lustru krīt saules stari.

"Ļoti cītīgi strādājam, lai baznīcu atjaunotu, lai uzlabotu vizuālo tēlu. Mums ir altāra daļā jauni ķieģeļi ielikti, pa perimetru visapkārt ir izrakts, lai liekais mitrums vēdinātos, šahtiņa uztaisīta. Nākamais solis - turpināsim atlikušo grīdas daļu restaurēt. Tā kā pamazām strādājam, atjaunosim, lai baznīciņā būtu pievilcīgi."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti