«Latvijas pamatiedzīvotāju memorands» (1980. gads, pilns teksts)

Disidents Juris Būmeisters ir “Latvijas pamatiedzīvotāju memoranda" melnraksta autors. Tā ievads vēsta, ka dokumenta iecere apspriesta vairākās Latvijas pilsētās, arī Zinātņu akadēmijā, studentu vidē.

Dokumentu parakstījuši 36 cilvēki, kas pārstāvējuši kopumā 400 cilvēku pārliecību. Dokumenta melnrakstā fiksēta Latvijas okupācija 1940. gadā, tiek lūgta starptautiskā palīdzība tautas nobalsošanas rīkošanai par Latvijas izstāšanos no PSRS.

Memorandu bija plānots nolasīt Madrides konferencē, taču tā melnrakstu VDK atrada kratīšanas laikā J. Būmeistera dzīvesvietā. Šobrīd tas glabājas VDK arhīvā esošajos krimināllietas sējumos kā viens no lietiskajiem pierādījumiem.

LSM publicē memoranda melnrakstu negrozītā veidā bez labojumiem.

"Latvijas pamatiedzīvotāju memorands"

Sastādīts 1980. gada jūlijā. Apspriests 1980. gada jūlija – augusta mēnešos Rīgā, Liepājā, Gulbenē, Jelgavā, Rēzeknē. Zinātņu akadēmijā, LLA kolhozos, studentu kopienās, LVU.

Memorandu sastādītāji apzinās šī dokumenta juridisko nozīmi un, uzskatot, ka Latvijas teritorijā nav konsolidētu spēku, kas spējīgi juridiski pārstāvēt Latvijas okupētos pamatiedzīvotājus, to tiesības un cīnīties par Latvijas neatkarību un suverenitāti, lūdz visas starptautiskās organizācijas, valstis un pārstāvniecības akceptēt mūsu tiesības šī dokumenta sastādīšanai un piešķirt tam likumīgu starptautisku atbalstu.

1. Mēs apakšā parakstījušies esam Latvijas demokrātiskās republikas pilsoņi, kas okupēti savā zemē kopš 1940. gada 17. jūnija, iebrūkot PSRS karaspēkam Latvijā, un kopš šī brīža esam kļuvuši praktiski beztiesīgi. Mēs pārskatām visus iedzīvotāju slāņus. Uz šķiru, ticību un nacionalitātes ierobežojumiem un esam pulcējušies no dažādiem Latvijas administratīvajiem rajoniem, uzņēmumiem, zinātnes un izglītības organizācijām.

2. Ir visiem zināms fakts, ka ar Latvijas un Baltijas valstu okupācijas 1940. g. VI tika darīts gals atsevišķu demokrātisku, suverēnu republiku pastāvēšanai. Tika pārkāpts suverēnas Latvijas un Padomju Savienības miera līgums (1920.g)/ tika īstenota Rībentropa un Staļina parakstīts protokols, kas vēl līdz šodienai nav anulēts.

3. Ir visiem zināms fakts, ka Latvijas teritorijā tika falsificētas vēlēšanas, kurās tikusi izvēlēta t.s. tautas Saeima, kura pieprasīja Latvijas iekļaušanu Padomju savienībā, kas arī tika izdarīts. Šo beztiesisko pārkāpumu klaji un atklāti apstrīdēja ASV un Anglija un citas valstis, un tomēr starptautiskajā laukā Latvijas pārstāvji ir bezspēcīgi. Šāds stāvoklis turpinās jau 40 gadus.

4. Mēs, kas dzīvojam okupācijas apstākļos, esam tiesiski un morāliski jautāt visām pasaules valstīm – kā tām, kas mūs nekad nav aizmirsušas, kā arī tām, kas kļuvušas neatkarīgas un kas zina, cik smaga ir cīņa par brīvību, pašnoteikšanos un neatkarību. Vai beidzot Baltijai un Latvijai pēc 40 gadu apspiešanas un bez tiesībām nevar ataust brīvības rīts? Mūsu valsts ģerbonī ir emblēma – uzlecoša saule. Kur viņa? Tad pasniedziet vēl roku jūs – kas saulē – tiem, kas apspiestībā un okupācijā – kas ēnā. Vai tiešām XXI gs. daļai Eiropas tautām jāsagaida verdzībā? “Kad pienāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas sen jau redz”, cariskajai Krievijai jautāja latviešu dzejnieks. Un šodien mēs vēl jautājam – kad.

5. Mēs lūdzam:

Starptautiskajā forumā Madrides konferencē: 1) juridiski fiksēt, ka Latvija tika 40.g. okupēta. 2) garantēt izvest starptautiskas kontroles ietvaros tautas nobalsošanai par Latvijas izstāšanos no PSRS. Šajā sakarībā a) Latvijas Komunistiskā partija atstāj Latvijas teritoriju b) saimn. ekonom. darbības kārtošanai tiek pilnvarota esošā izp.komiteja, starptautiskās kontroles ietvaros kārtot tautas nobalsošanai org.pusi. b)starp. spēku atbalstā tiek noteikts Latv.demokart. Republikas pārvaldes uzraugs, kas lems par pārvaldes struktūru.

6. Mēs zinām, ka Latvijas atbrīvošana panākama tikai ļoti sarežģītas un ilgstošas politiskās darbības rezultātā. Bet nepieciešamas šodien nospraust būtisko ceļu, kas jādara Jums un mums, kā jārīkojas konkrētajos apstākļos.

Ir jābūt skaidram darbības plānam starptautiska simpozija un organizāciju atbalstītam un apstiprinātam. Tas ir jāzina visai mūsu tautai, tas ir jāsaprot katram iedzīvotājām. Pietiek runāt par tautu un cilvēces nākotni. Ir jābūt darbībai. Mēs nevaram vairāk bezcerīgi un nekonkrēti gaidīt. Ja vēl būs jāgaida desmitiem gadu, tad nebūs vairs ne kam – ne par ko cīnīties. Ne pie mums – ne pie jums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti