Latvijas Nacionālais vēstures muzejs šogad Lāčplēša dienā uzsvaru liek uz digitālu saturu

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) šogad Lāčplēša dienas 11. novembra programmā uzsvaru liek uz digitālo saturu, piedāvājot muzeja speciālistu sagatavotos informatīvos resursus iepazīt datoros un viedierīcēs, informēja LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka.

Vienlaikus saglabāta arī iespēja klātienē apmeklēt Latvijas Nacionālo vēstures muzeju Brīvības bulvārī 32, ierodoties individuāliem apmeklētājiem ar sejas maskām. Uzturēšanās laikā muzejā apmeklētājiem jāievēro aktuālie valstī noteiktie epidemioloģiskie noteikumi attiecībā pret citiem apmeklētājiem un personālu.

LNVM ekspozīciju un izstāžu zālēs visu dienu no pulksten 10.00 līdz pulksten 18.00 jau tradicionāli varēs apskatīt vienu no muzeja relikvijām – ģenerāļa Jāņa Baloža pilna komplekta Lāčplēša Kara ordeni, kā arī iepazīt Neatkarības kara notikumus Latvijas vēstures ekspozīcijā un izstādē “Latvijas gadsimts”.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja veikums Lāčplēša Kara ordeņa un ar to saistītu tēmu izpētē novembrī parādīsies arī jaunā grāmatā “Par Latviju. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena”. Tā lasītāju rokās nonāks valsts svētku nedēļā.

Virtuālajās platformās LNVM piedāvā daudzveidīgu audiovizuālo saturu, kas atklāj Lāčplēša dienas nozīmi, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru dzīvesstāstus, ļauj mūsdienu cilvēkam iejusties tā laika norisēs un gaisotnē, izprast Latvijas Neatkarības kara gaitu.

Digitālie resursi

Muzeja ''Facebook'' lapā ar tēmtura #Bermontiādesmaršruti palīdzību var uzzināt, kur tieši Rīgā norisinājās Bermontiādes kaujas un doties rudenīgā pastaigā.

Bermontiādes maršruts nr. 2: Rīgas bulvāri (#Bermontiādesmaršruti).

Turpat var noskatīties vai noklausīties priekšlasījumu “11 lietas, kas jāzina par Lāčplēša Kara ordeni, ordeņa kavalieriem un Lāčplēša dienu” – stāstu par to, kā tapa Latvijas pirmais ordenis, kas bija tā saņēmēji un kā veidojušās Lāčplēša dienas tradīcijas.Tāpat muzeja mājaslapā var aplūkot ar Lāčplēša Kara ordeņa vēsturi saistītas attēlu galerijas: kāds vēl varēja izskatīties ordenis, kā tika organizēta ordeņa pasniegšana un kādas tradīcijas tā aizsāka, kā notika un kādu publicitāti guva ordeņa kavalieru saviesīgā dzīve.

Muzeja “Youtube” kanālā pieejami dažādi materiāli par Lāčplēša dienu – gan virtuālas izstādes, gan intervijas. “Youtube” atrodami arī sadarbībā ar LTV tapuši sižeti, kuros atspoguļota muzeja darbība Lāčplēša Kara ordeņa un Lāčplēša dienas izpētes sakarā.

Muzeja virtuālo resursu vietnē var izsekot tam, kā mainījās politiskā vara Latvijā 1918.–1920. gadā kartoshēmā “Varu maiņa Latvijā Neatkarības kara laikā”.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru ierinda Lāčplēša dienas armijas parādē Rīgā, Esplanādē. 1930. gada 11. novembris.

Virtuālajā vietnē “Gadsimta albums” 1919. gada gaisotne būs izjūtama, apskatot 1914.–1918. un 1918.–1920. gadu fotogrāfijas. Lāčplēša dienā ikviens aicināts arī pārlūkot savas dzimtas albumus un pievienot Gadsimta albumam jaunus attēlus.

Svinīgā pieņemšana (goda brokastis) pie Valsts prezidenta Gustava Zemgala Rīgas pilī. 1927. gada 11. novembris. Pirmajā rindā 3. no kreisās – Pēteris Radziņš, 4. – Rūdolfs Bangerskis, 5. – Jānis Balodis, 6. – Valsts prezidents Gustavs Zemgals, 7. – Krišjānis Berķis, 8. – Ministru prezidents Marģers Skujenieks, 9. – Kārlis Ulmanis, 10. – Mārtiņš Peniķis, 11. – Kārlis Goppers. Otrajā rindā 3. no labās – Oskars Dankers, 4. – Roberts Dambītis, 5. – Andrejs Veckalns, 6. no kreisās – Jāzeps Sikors.

Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv rodami sadarbībā ar LNVM gatavoti materiāli par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem sērijā “Lāčplēša Kara ordeņa stāsti”. Tajos var uzzināt Pētera Apkalna, Elzas Žiglevicas, Alberta Amerika, Konrāda Dekerta, Jāņa Osvalda Zēberga dzīves gājumu.

Tāpat LSM.lv var noklausīties interviju “Kā definēt varoni?” ar LNVM vēsturniekiem Arni Strazdiņu un Mārtiņu Vāveri, kuri pētījuši Lāčplēša Kara ordeņa izcelsmi un kavalieru likteņus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt