Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sarūpējis digitālu valsts svētku programmu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Saistībā ar valstī noteiktajiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežojumiem, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) šā gada 18. novembrī būs apmeklētājiem slēgts. Tomēr Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā muzejs sabiedrībai piedāvā dažādas valstssvētku atzīmēšanas iespējas digitālā formātā, kas pieejamas no jebkuras vietas pasaulē, informēja LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka.

Astrīda Burbicka par Nacionālā vēstures muzeja digitālo programmu
00:00 / 01:04
Lejuplādēt

No 18. novembra muzeja “Facebook” lapā  video formātā būs skatāms teatralizēts uzvedums „Latviju dibināsim rīt”. Tas veidots kā gidu – muzeja vēsturnieku – vadīts stāsts izstādē “Latvijas gadsimts”  par to, kā 39 delegāti no atšķirīgām politiskām partijām sarežģītos apstākļos pasludināja jauno Latvijas valsti. Izšķirošās, dramatiskākās un no mūsdienu viedokļa arī neparastākās valsts dibināšanas stāsta epizodes vēsturniekiem palīdz izstāstīt aktieri, kuri iejūtas dažādu 1917.–1918. gada notikumu dalībnieku lomās. Teatralizētās etīdes veltītas gan Latviešu Pagaidu nacionālās padomes dzimšanas aizkulisēm 1917. gada nogalē, gan Demokrātiskā bloka nelegālajām sapulcēm Rīgā vācu okupācijas laikā, tāpat tās rāda pretrunas Latvijas Tautas padomes tapšanas procesā 1918. gada 16.–17. novembrī un steigu, kādā 17.–18. novembrī bija jārisina ar valsts dibināšanu saistītie praktiskie jautājumi.

Latvijas valsts dzima trauksmainā laikā. Pirmais pasaules karš bija beidzies, tomēr Latvijā joprojām atradās vācu okupācijas varas iestādes, kas mēģināja ietekmēt Latvijas politisko nākotni, bet no austrumiem draudēja briesmas sociālistiskās Padomju Latvijas idejas formā. Nacionālās patstāvības idejas aizstāvju rīcībā bija vien pāris nedēļu īss laika sprīdis 1918. gada novembrī, lai pasludinātu Latvijas Republiku un ņemtu zemes politisko likteni savās rokās.

Videoizrādē piedalās vēsturnieki Toms Ķikuts un Imants Cīrulis, aktieri Kārlis Anitens, Anna Šteina, Madars Zvagulis, ieraksts pieejams arī muzeja mājaslapā lnvm.lv un izstādes “Latvijas gadsimts” vietnē latvijasgadsimts.lv.

Izmantojot tēmturi #Bermontiādesmaršruti, var uzzināt, kā Rīgas centrā un Pārdaugavā izskatījās tieši pēc Bermontiādes kaujām un iegūt trīs ieteicamo Bermontiādes izziņas maršrutu kartes.

Rīgas svētku rota 1928. gada novembrī.
Rīgas svētku rota 1928. gada novembrī.

Muzeja “Youtube” kontā tiek piedāvāta virtuāla izstāde, kurā var uzzināt Brīvības pieminekļa tapšanas stāstu pagājušā gadsimta 20.–30. gados. Videosižetā “1918. gads. Brīdis pirms Latvijas valsts”, kas izstādē “Latvijas gadsimts” ievada stāstu par Latvijas neatkarības pasludināšanu, var iepazīt politiskos, sociālos un militāros apstākļus pirms valsts dibināšanas.

Kartoshēma "Varu maiņa Latvijā Neatkarības kara laikā”  palīdzēs izsekot tam, kā mainījās Latvijas politiskās kartes krāsojums 1918.–1920. gadā.

Pāršķirstot Gadsimta albumu – Latvijas vēstures virtuālo attēlu panorāmu –, muzejs rosina pievērst uzmanību citu lietotāju pievienotajiem attēliem par laikposmu no 1914.–1918. gadam un Neatkarības kara laiku (1918.–1920. gads), kā arī aicinām papildināt virtuālo albumu ar attēlus no savas dzimtas fotoarhīva.

Rīgas svētku rota 1928. gada novembrī.
Rīgas svētku rota 1928. gada novembrī.

Ar Latvijas Republikas pirmajiem soļiem tematiski saistīts arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieku jaunākais veikums – sadarbībā ar AS “Latvijas mediji“ izdotā grāmata “Par Latviju. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena”.

Plašāk par Lāčplēša Kara ordeni lasi un skaties šeit:

 

Savukārt savas zināšanas par ordeni vari pārbaudīt LNVM vēsturnieka Mārtiņa Vāvera sastādītajā testā:

Rīgas pils pēc Pāvela Bermonta-Avalova apšaudes un Lāčplēša ordenis. 1919. gada 11. novembris.
Rīgas pils pēc Pāvela Bermonta-Avalova apšaudes un Lāčplēša ordenis. 1919. gada 11. novembris.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti