“Mēs varam iegūt Latvijas vēstures pilnīgu izklāstu no pašiem senākajiem laikiem, proti, akmens laikmeta, līdz pat mūsdienām,” saka muzeja Pedagoģijas un izstāžu departamenta vadītājas vietniece Zane Lāce.
Priekšmetu klāsts, ko var aplūko muzejā, ir ļoti liels - sākot ar akmens cirvjiem, kaula, krama bultu uzgaļiem un beidzot pat ar jūgendstila dzīvokļa iekārtām un mūsdienām.
Organizētu ekskursiju laikā daļu no priekšmetiem iespējams arī aptaustīt. Bet tad jums izsniedz cimdus un ļauj, piemēram, paturēt rokās seno latgaļu sievietes galvas rotu, kas rokās nešķiet smaga, bet, ja tā ir jānēsā ilgstoši, tad ir tā, kā ir. Tāpat aptaustāmas arī seno tērpu sastāvdaļas.
Ļauj izmēģināta arī vairogu, kāds varēja būt seno tautu karotājiem. Bet “zobenus gan nedodam, uz tiem varam paskatīties ekspozīcijā,” piebilst Latvijas Nacionālā vēstures muzeja muzejpedagoģe Santa Cerbule.
Ejot cauri gadsimtiem, muzejā tiek dota iespēja pieskarties īstiem Lāčplēša ordeņiem.
“To, ka šis ordenis ir paredzēts karavīriem, to pastāsta sakrustotie zobeni. Ordeņa otrā pusē varam redzēt dibināšanas gadu – 1919. gada 11. novembris,” rāda Santa Cerbule.
Svinot valsts simtgadi, muzejā pieejama arī īpaša izstāde “Latvijas gadsimts”. Tajā aplūkojamas ekspozīcijas no 68 dažādiem Latvijas muzejiem. Sākas viss ar valsts dibināšanu, bet noslēdzas ar mūsdienām.
Ekspozīcijā ir gan Kārļa Ulmaņa krēsls, kas atradās Latviešu biedrības namā, tas izskatās ērts, bet izstādē to nevar pārbaudīt, jo tas tomēr ir oriģināls. Bet padomju laika dzīvoklī gan var piesēst – tur ir viens no atpūtas stūrīšiem, kur var palasīt žurnālus, var paskatīties albumu un arī apskatīties, kas slēpjas padomju laiku sekcijā.
Muzejs īpaši domājis par to, lai apmeklētāji paši varētu līdzdarboties. Ir pieejami skārienjutīgie ekrāni, iespējams atvērt dažādas atvilktnes ar pārsteigumiem, pieejams audiogids. Ja ir vēlēšanās, var mastā uzvilkt Latvijas karogu.
Muzeja apmeklējums var aizņemt pat vairākas stundas, bet tās paies nemanot.
