Latvijas dzelzceļš atzīmē 155. gadadienu

Pagājušajā gadsimtā pēc zirgiem Latvijā nozīmīgākais pārvietošanās līdzeklis kļuva vilciens. Trīsdesmitajos gados ierīkotas daudzas mazas un lielākas stacijas, kas pilsētas un pagastus savienoja savā starpā un ar Rīgu.

Gadu gaitā dzelzceļš piedzīvojis gan ziedu laikus, gan tehnoloģiskus uzlabojumus, izturējis konkurenci ar autotransportu, kā arī pārdzīvojis karus un dažādas politiskās iekārtas. Ar katru gadu pieaudzis kravu pārvadājums.

Savukārt pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados daudzas pasažieru līnijas, neraugoties uz cilvēku protestiem, slēdza.

Patlaban Latvijā ir palikušas piecas iekšzemes pasažieru līnijas un trīs starptautiskas – uz Maskavu, Minsku un Sanktpēterburgu.

"Agrāk ir bijušas vairākas līnijas nekā pašreizējā brīdī. Mums ir galvenās mugurkaula līnijas. No ekonomiskā viedokļa redzam, ka dzelzceļam jābūt nodrošinātam ar ribām, kas noved līdz konkrētiem punktiem – Rīga – Daugavpils, Skulte, Jelgava, Ventspils, Liepāja," teica valsts AS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Pērn pa dzelzceļu ir pārvietojušies 17 miljoni pasažieru. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) uzskata, ka dzelzceļam vēl ir daudz iespēju attīstībai.

"Šogad ir bijis pasažieru pieaugums, sevišķi vasaras laikā, kad cilvēki dodas uz jūru. Arī Gulbenes bānītim pacēlies pasažieru skaits. Skatāmies tālāk nākotnē, kad būs iespējams aizbraukt līdz vecajai Eiropai pa jauno dzelzceļa līniju, tā kā potenciāls ir," noteica ministrs.

Atzīmējot pirmās dzelzceļa līnijas izveides 155. gadadienu valsts AS "Latvijas pasts" izdevis jaunu pastmarku, kuras prezentācija pieskaņota līnijas Rīga – Daugavpils atklāšanas datumam.

Uz pastmarkas attēlota Krustpils stacija – lielākā starpstacija, kurā tika izbūvēti lokomotīvju un vagonu depo un citas dzelzceļa iekārtas.

Pastmarka izdota 100 000 eksemplāru tirāžā, un tās dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.