Latvijā top unikāls izdevums par dzimtu ģerboņiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijā uzsākts darbs pie unikāla izdevuma - "Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā". Lai iepazīstinātu ar ieceres saturu un vizualizāciju, sestdien, 30.jūnijā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) pulcēsies izdevuma veidotāji un zinātniskie konsultanti, kā arī dzimtas ģerboņu īpašnieki, informē LNB sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.

Kopš 2005.gada, kad Latvijas Saeima pieņēma Ģerboņu likumu, nosakot, ka līdzās pašvaldību ģerboņiem var tikt apstiprināti arī fizisku personu ģerboņi, interese par savu dzimtu ģerboņu veidošanu ir būtiski palielinājusies.

Savus ģerboņus ir reģistrējuši Vaira Vīķe-Freiberga, Justs Karlsons, Māris Gailis, Klāvs Radziņš, Valdis Garoza, Ivars Jakovels, Valters Kronbergs, Uldis Pumpurs, Stradiņu, Bīriņu, Grēviņu un citas dzimtas.

Sestdien LNB Konferenču centrā pirmo reizi vienkopus tiksies vairāk nekā 70 Latvijas dzimtu pārstāvji, kuriem ir savi ģerboņi. Pasākumā piedalīsies arī grāmatas veidotāji un zinātniskie konsultanti Vīķe-Freiberga, mākslinieks Laimonis Šēnbergs, vēstures zinātņu doktors Armands Vijups, filozofijas zinātņu doktore Daina Teters un atbalstītāji.

Grāmata iecerēta kā divdaļīgs izdevums. Pirmo daļu "Dzimtu ģerboņi" ievadīs Imanta Lancmaņa ieskats dzimtu ģerboņu vēsturē Latvijas teritorijā no senākiem laikiem līdz mūsdienām. Pirmās grāmatas centrālajā daļā ietverti Valsts heraldikas komisijas apstiprināto dzimtas ģerboņu heraldiskie apraksti latviešu un angļu valodās. Šajā grāmatas daļā tiks ietverti arī ģerboņu krāsaini attēli, kā arī īsa heraldisko terminu vārdnīca, kas sniegs dzimtu ģerboņos biežāk lietoto vizuālo sastāvdaļu skaidrojumus.

Grāmatas otro daļu "Dzimta un ģerbonis" ievadīs teksts par dzimtu ģerboņu skatījumu no zīmju, simbolu jeb semiotikas konteksta. Centrālā daļa tiks atvēlēta pašu dzimtu ģerboņu īpašnieku fotoportretiem un  stāstījumiem par ģerboņa tapšanas motīviem un īsiem vēstījumiem par savu dzimtu.

Lai veicinātu grāmatas pieejamību plašai sabiedrībai, tā tiks dāvināta bibliotēkām Latvijā un ārvalstīs.

Ģerboņi kā dzimtas identitātes simbols Rietumeiropā un Latvijas teritorijā tika izmantoti jau 12.gadsimtā. Viduslaikos iedibinātās heraldikas tradīcijas un ģerboņu lietošanas prakse ir attīstījusies gadsimtiem ilgi, norāda LNB.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti