Latvijā pirmās demokrātiskās vēlēšanas - pirms 100 gadiem Liepājā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Tieši pirms 100 gadiem 1919. gada 19. janvārī - laikā, kad risinājās Brīvības cīņas - Liepājā notika pašvaldību vēlēšanas, kas tiek uzskatītas par pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām Latvijā. Liepājas domnieku vēlēšanās, kā tās tolaik sauca, bija 34 650 balsstiesīgo, no kuriem vēlēšanās piedalījās 21 444 jeb 62 % vēlētāju. Par pilsētas galvu tika ievēlēts advokāts Ansis Buševics.

Pirms simt gadiem pirmās demokrātiskās vēlēšanas notikušas Liepājā
00:00 / 04:48
Lejuplādēt

1919. gada janvāris ir laiks, kad Liepājā atradās Latvijas pagaidu valdība. Dienvidkurzeme bija vienīgā vieta Latvijā, kur vēl kāju nebija spēris lielinieku zābaks, tēlaini izsakās Liepājas muzeja vēsturniece Uļa Gintnere, kura padziļināti pētījusi tā laika notikumus. Liepājas domnieku vēlēšanas notika politiski un militāri smagā, traģiskā situācijā, uzsver vēsturniece. Vēlēšanās varēja piedalīties iedzīvotāji, kuri bija sasnieguši 20 gadu vecumu neatkarīgi no dzimuma, bet ievēlēt varēja tos, kuri bija sasnieguši 21 gadu vecumu.

„Vēlēšanu tiesību nebija ārvalstniekiem, sodītajiem, kuri atradās soda izciešanas vietās. Vēlēšanu tiesību nebija karagūstekņiem, kuri caur Liepāju tika transportēti uz savām dzīves vietām. Respektīvi tie, kuri bijuši vācu gūstā. Viņus tūkstošiem veda ar kuģiem. Liepāja bija pārpildīta ar karagūstekņiem. Vēlēšanu tiesību nebija arī bēgļiem, kuri bēga no lieliniekiem uz Dienvidkurzemi, kur vēl bija brīvā Latvija. Pēc tam tālāk ar kuģiem uz otru pusi – Vāciju galvenokārt. Vēlēšanu tiesību nebija arī garīgi slimām personām,” par tiem, kuri nevarēja balstot, stāsta Uļa Gintnere.

Mūsdienās būtu grūti iedomāties, kā būtu, ja šādos dramatiskos apstākļos notiktu vēlēšanas. Tās bija tiešas, aizklātas, vispārējas un vienlīdzīgas - tādas vēlēšanas Liepājā nekad nebija notikušas.

„Tā ir vēsturiska diena vārda tiešā nozīmē. Tās bija pirmās demokrātiskās pašvaldības vēlēšanas Liepājā. Tika izveidota vēlēšanu komisija, kura izstrādāja vēlēšanu noteikumus.

Domē nolēma ievēlēt 80 domniekus,

un vēlēšanas notika ar zīmēm, uz kurām bija rakstāms tā kandidāta saraksta numurs, par kuru vēlētājs nodod savu balsi. Pēc tam, saskaitot zīmes, par domniekiem varēja kļūt personas pēc numerācijas savā sarakstā.''

Pilsētā darbojušies seši vēlēšanu apgabali. No vairāk nekā 30 tūkstošiem balsstiesīgo vēlēšanas piedalījās 62%. Tika iesniegti 11 saraksti ar 271 kandidātu, kas bija ievērojams skaits. Vēlēšanu rezultāts bija paredzams atbilstoši tā laika politiskajai situācijai, kas bija izveidojusies Liepājā, stāsta muzeja vēsturniece:

„Vislielāko balsu skaitu ieguva Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un Bunda vienotais saraksts, kam domē pienācās 43 vietas. Otrajā vietā bija Liepājas vispārējais vācu vēlētāju saraksts ar deviņām vietām un trešajā ebreju nacionālais bloks ar septiņām vietām. Ja ņemam vērā, ka ebreju vēlētājiem bija vēl divi saraksti, tad faktiski var teikt, ka ebreju tautības deputāti jeb domnieki bija 11. Latvijas apvienoto demokrātisko partiju bloks jeb pilsonisko partiju bloks ieguva tikai sešas vietas. Tā bija graujoša sagrāve, jo saraksts bija desmit reizes lielāks - bija 61 kandidāts. Lietuviešu jeb leišu saraksts ieguva četras vietas. Pārējie pa vienai līdz trim vietām.”

Vēlēšanām bija kara fons, taču jaundibinātā valsts turpināja veidoties.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs skaidro, kāpēc vēlēšanas notika Liepājā:

„Bija tikko dibināta Latvijas Republika. Tautas padome savā politiskajā platformā atzina, ka jābūt pašvaldībām un tām jābūt vēlētām pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Saeimai, proti , - tiešas, aizklātas, vispārējas un vienlīdzīgas vēlēšanas. Liepājas pagaidu pašvaldība izmantoja iespēju rīkot vēlēšanas un to izdarīja. Par vēlēšanām katrā vietā lēma atsevišķi, nav tā kā šobrīd, kad viss notiek vienā dienā.”

Ne mazāk interesants fakts ir ievēlēto deputātu skaits, uzsver Ritvars Eglājs:

„80 deputāti – tāds skaits var būt ne tikai Saeimā, pat Rīgas domē ar 640 tūkstošiem iedzīvotāju nav 80, ir 60. Tolaik bija tradīcija, ka pašvaldībām, kas bija lielas, bija daudz deputātu un dažādām grupām bija iespēja kandidēt. Varēja kandidēt ne tikai partijas, bet arī vienkārši kandidātu saraksti.”

Vēlēšanu zīmes tika ieliktas aploksnēs, līdzīgi kā tas notiek mūsdienās. Bija brīvāka attieksme pret aģitāciju, un to varēja darīt arī vēlēšanu dienā, Iecienīts aģitācijas veids bija sapulces, turklāt vēlēšanu rezultātus agrāk varēja iegūt ļoti ātri, skaidro CVK pārstāvis.

Pagastos šādas vēlēšanas nenotika, tur deputātus ievēlēja klātienē. Vēlētāji bija apzinīgāki, spriež Ritvars Eglājs. Tajā laikā vēlētāju aktivitāte un atbildība par notiekošajam politiskajiem procesiem bija daudz augstāka nekā mūsdienās, sasniedzot pat 80% vēlētāju aktivitāti. Vienotas vēlēšanas pašvaldībās ieviesa 1931. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti