Šonedēļ pie mums Latvijā, Smārdē, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzņēma savu kolēģi Somijas aizsardzības ministru Jusi Nīnisti un Somijas armijas militāro vadību. Un tam bija īpašs iemesls.
Somijas valsts vēsturē mūsu zemes teritorijai ir bijusi nozīmīga loma. Zināmā mērā var pat teikt, ka Somijas armija ir dzimusi uz Latvijas zemes. Un arī zili baltais somu jēgeru jeb Somijas brīvprātīgo karavīru karogs ir savulaik iesvētīts Trīsvienības baznīcā Liepājā.
Somijas militārais karogs, ieguvis svētību pie mums, pēc tam pārvests uz somu zemi. Bet, dibinot Somijas valsti, tas kļuva par visas Somijas armijas simbolu un cieņā pret jēgeru paveikto nacionālajos svētkos tiek nests pat pirms Somijas valsts karoga.
"Gan Eiropas, gan globālajā kontekstā ir neparasti, ka vienas valsts pārstāvji uzstāda pieminekli kādā citā valstī. Lai kas tāds notiktu, ir nepieciešami vairāki pozitīvi nosacījumi. Pirmkārt – iemeslam ir jābūt ļoti nopietnam un tādam, ko atbalsta abas valstis," atzina Jēgeru tradīciju biedrības priekšsēdētājs Juka Pennanens.
Somijas armijas komandieris Sepo Toivonens: "Vēlos pateikties Latvijas valstij, Engures novada domei un zemes īpašniekam Būmaņa kungam. (..) Kā armijas komandieris es lepojos ar to, ka somu armija atceras savas saknes. Jēgeri veidoja Somijas aizsardzības spēku, it īpaši armijas kodolu. Un viņu nozīme Somijas aizsardzības spēkiem ir nenovērtējama."
Ar zelta burtiem uz Somijas granīta – šis piemineklis turpmāk ikvienam būs apskatāms Smārdē. Jo tieši šeit pirms 100 gadiem Pirmā pasaules kara laikā somu jēgeri pirmo reizi devās kaujā un piespieda cariskās Krievijas armiju atkāpties. Tāpat kā neatkarīga Latvija, arī neatkarīga Somija tolaik bija vēl tikai sapnis. Somi kara mākslu apguva kopā ar vāciešiem Prūsijas bataljonā un savā pirmajā – Smārdes kaujā guva uzvaru. Tāpēc somu karavīri ik gadu svin Smārdes dienu. Jēgeru ģimenes stāsta, ka bieži brauc uz Latviju. Bet, piemēram, Edvards Krokfords pavisam pārcēlies šurp, jo ieprecējies Latvijā:
"Mans vectētiņš, mans mātes tētis bija somu jēgers. Viņi bija ar citiem jēgeriem – tie bija apmēram divi tūkstoši vai 1900 somu jēgeri, un viņi Latvijā bija Pirmā pasaules kara laikā apmēram divus gadus. [ Vectētiņš] bija jauns Viņš bija tikai 19-20 gadus vecs, un viņi cīnījās šeit Latvijā par Somijas neatkarību. Mana māte ir daudz bijusi Latvijā, un mēs runājam daudz par to."
Saule jēgeriem simbolizēja viņu galveno mērķi – izcīnīt Somijas neatkarību. Kad tas bija paveikts, nākamais pārbaudījums bija Padomju Armijas uzbrukums. Tobrīd liela daļa Latvijas teritorijā skolojušos jēgeru bija jau armijas augstāko pakāpju virsnieki. Helsinkos kara muzejā var redzēt: visa šī ģenerāļu rinda – ikviens no viņiem savu militāro rūdījumu bija guvis Latvijas zemē. Un tas vēlāk bija viens no iemesliem, kas palīdzēja Somijai izbēgt no Baltijas valstu likteņa..
"Mēs zinām, ka somu karavīri ar leģendāru varonību sekmīgi satrieca daudzkārtējo pārspēku Ziemas kara laikā. Un turpina būt pašaizliedzības un patriotisma etalons arī mūsdienās. Mūsu tautām un valstīm ir daudz kopīga. Gan vēsturē, gan kultūrā, gan izpratnē par vērtībām. Latviešiem un somiem kā skaitliski nelielām, bet garīgi stiprām tautām pastāvēšanas stūrakmens ir alkas pēc brīvības un neatkarības. Spēja un griba to aizstāvēt pat par savas dzīvības cenu," uzrunā sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Gan Latvijas aizsardzības ministrs, gan arī viņa Somijas kolēģis atzīst – tas, ko jēgeri darīja pirms 100 gadiem, notiek arī šodien.
"Piedaloties mācībās kopā ar partneriem, mēs apgūstam prasmes un zināšanas, kuras varam izmantot savas valsts aizsardzībā. Somu jēgeru vēsture liecina, ka starptautiska sadarbība nav jauna lieta. Tai mūsu vēsturē ir bijusi nozīmīga loma mūsu aizsardzības attīstībā. Pateicoties somu jēgeriem, mēs, somi, dzīvojam Rietumu labklājības valstī. Un varam rūpēties par savu aizsardzību nākotnē. Labākais veids, kā godināt visus, kas cīnījās par mūsu neatkarību, ir nodrošināt valsts aizsardzību," uzsvēra Somijas aizsardzības ministrs Jusi Nīniste.
