"Latvieši ir piedalījušies teoloģisko semināru izveidē, ir bijuši teoloģisko semināru pasniedzēji, lielā mērā ietekmējuši muzikālo kultūru brazīliešu draudzēs, iemācot četrbalsīgu dziedāšanu, daudzās vietās ieviesa koru kultūru," ieskatu latviešu kristiešu darbībā Brazīlijā sniedz Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.
"Tur ir diezgan liela latviešu ietekme Brazīlijas baznīcu dzīvē," skaidro Pēteris Sproģis.
Drīz pēc Latvijas neatkarības iegūšanas vairāk nekā divi tūkstoši baptistu pameta jauno valsti bailēs no komunisma draudiem un devās kolonizēt Brazīlijas džungļus. Pirmajos pāris gados bojā gāja ap 200 latviešu, jo viņi nebija profesionāli kolonizētāji - iedzīvošanos kavēja klimats, sadzīve, higiēna, darbarīku trūkums.
Zilupes vārdā nosauktas upes krastā džungļu vidū tika ierīkota kolonija "Vārpa", vēsturē ieskatās mācītājs Sporģis. Latvieši izveidoja kopsaimniecību, kurā dzīve atgādināja komunismu. Tur tika aprūpēti gan vājākie, gan izveidota pat tipogrāfija kā peļņas avots.
Latviešu kolonija "Vārpa" bija pirmais kristietības aizmetnis Brazīlijā. Šodien gandrīz katrā draudzē vērojamas latviešu atstātās pēdas. Dažādu ādas krāsu brazīliešu kristieši atzīst, ka pazīst latviešus un novērtē viņu ieguldījumu evaņģelizācijā, stāsta bīskaps Sproģis, kurš pabijis Brazīlijā un ticies ar dažādu izcelsmju cilvēkiem.
Sākoties Otrajam pasaules karam, daļa bija spiesti pārcelties uz kaimiņvalsti Bolīviju, taču arī tur viņi nodarbojās ar kristietības ideju izplatīšanu.
