Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Smadzeņu stimulācija un atmiņas treniņš

Zināmais nezināmajā

Tapis Roņu aizsardzības plāns. Top jauns aizsargājamo apdraudēto sugu saraksts

Arheoloģiskie pētījumi Tuvajos Austrumos un Karību reģionā. Stāsta Dita Auziņa

Latviešu arheoloģe Karību piekrastē pēta verdzības pirmsākumus

Mūsdienās ir īpaši svarīgi izprast, kā pagātnē veidojies priekšstats, ka ļaudis ar atšķirīgu ādas krāsu vai atšķirīgu ekonomisko stāvokli ir kaut kādā mērā zemāk stāvoši, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” uzsvēra Britu muzeja un Bonnas universitātes pētniece Dita Auziņa. Viņa, veicot arheoloģiskos pētījumus Karību piekrastē, mēģina izprast agro kolonizācijas periodu un verdzības rašanos.

Cilvēku paverdzināšana un diskriminēšana radusies, jo kāda sabiedrības grupa, pamatojoties uz ekonomiskiem aspektiem, politisko varu, nolēma, ka ļaudis ar atšķirīgu ādas krāsu ir diskriminējami. Šajā ziņā Karību jūras reģions ir izpētes vērta teritorija, jo tai ir liela nozīme pasaules vēsturē – tur radusies verdzība, kādu to saprotam mūsdienās.

“Šī, manuprāt, ir problēma, ar kuru mūsdienās saskaras visa pasaule – gan rasisms, gan kaut kādu sabiedrības grupu diskriminēšana. Ir tik ārkārtīgi būtiski saprast, kā šie procesi pagātnē veidojās, ka tas nav dabīgi, tas nav tā, kā tas ir,” norādīja pētniece.  

Šajā reģionā dzīvo cilvēki ar dažādām ādas krāsām – no ļoti gaišas līdz izteikti tumšai. “Kaut kādā veidā sabiedrībā pastāv noteikts rasisms. Uz cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu skatās uz leju,” stāstīja Auziņa. Cilvēkus ar atšķirīgām ādas krāsām tur mēdz dēvēt par “blacks” jeb “melnajiem”, taču šis termins ne tik ļoti atspoguļo ādas krāsu, bet gan ekonomisko stāvokli un vietu sabiedrībā.

Karību piekraste ir salīdzinoši maz pētīta, un tam ir iemesli – tur pārvietošanās lielākoties notiek ar laivām, trūkst rakstisko avotu, ir smagi un bīstami darba apstākļi. Agrāk attiecīgajās piekrastēs bija pirātu ostas, taču mūsdienās tās izmanto, lai izplatītu un pārvadātu narkotikas.

Pētniece atzina, ka Nikaragvas piekraste ir interesanta vieta, kuru vērts izpētīt, jo tā nekad nav kolonizēta. “Ja visas lielās impērijas, maiji, inki, krita spāņu iekarotāju rokās, Karību salas un vietējie iedzīvotāji bija pilnībā pakļauti, tad šis Nikaragvas krasts palika Miskito karaļvalsts kontrolē. Miskito ir cilvēki, kas ir gan Amerikas pamatiedzīvotāji, gan arī Āfrikas izcelsmes cilvēki. Kopā viņi izveidoja šo karaļvalsti, kura līdz pat 19. gadsimtam principā manipulēja gan ar Britu impēriju, gan Spānijas impēriju,” sacīja pētniece. Auziņa pieļāva, ka tas ļāva tiem saglabāt kontroli pār resursiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt