Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) un ''Daugavas vanagu'' fonda Londonas nodaļas rīkotajā pasākumā nācās meklēt papildu krēslus, jo ieradās vairāk apmeklētāju, nekā plānots.
Bija ieradies arī Latvijas vēstnieks Andris Teikmanis ar kundzi un vēstniecības darbiniekiem. Tika rādīti videomateriāli par barikādēm, dziedāja Londonas latviešu koris, rakstniece Guna Roze stāstīja par savu grāmatu “101. kilometrs. Padomju kauna zona”. Jaunā paaudze šādu terminu nemaz nezina, taču savulaik 101. kilometrs nozīmēja, ka padomju varai nevēlami disidenti, represijās cietušie un arī sabiedrības padibenes nedrīkstēja dzīvot tuvāk par 100 kilometriem no republiku galvaspilsētām. Sanākušo vidū bija cilvēki, kuri barikāžu laikā cīnījās par Latvijas neatkarību otrpus dzelzs priekškara, gan apkopojot informāciju, lai nodotu tālāk britu medijiem, gan dodoties demonstrācijās, lai vēstītu pasaulei par notiekošo.
"Sarīkojām to demonstrāciju 20.janvārī Trafalgara laukumā. Tas bija brīnišķīgi! Tur bija daudz cilvēku, laukums bija pilns, mums runāja ne tikai mūsējie cilvēki, sūtņi un tā tālāk, bija arī disidents Vladimirs Bukovskis un dzejniece Irīna Ratušinska, tur dziedāja ukraiņu koris, mūsu koris, mēs visi dziedājām, mēs raudājām, mēs apkampām viens otru," atceras LNPL priekšsēde un Londonas latviešu kora diriģente Lilija Zobens.
"Un vai tad kaut kas parādījās ziņās? Medijos? Nekā! Jo tajā pašā dienā bija liela demonstrācija uz ielām pret iejaukšanos Golfa karā, un tad tur gāja ar plakātiem, ar skaļiem saucieniem un bija skaļš troksnis. Mēs to manījām, protams, visi skatījās tikai uz to, par to ziņoja ziņās. Par mūsu skaisto demonstrāciju Trafalgāra laukumā – ne vēsts. Tā ka mēs jutāmies šausmīgi vīlušies, ka britiem nebija tāda interese par to vispār un par mūsu tautas ciešanām," turpina Lilija Zobens.
Fakts, ka Baltijā gāja bojā cilvēki, emigrācijas latviešiem bija milzīgs šoks.
"Man vienkārši sirds apskrējās, jo es pazinu Andri Slapiņu. Es atceros, kā 1990.gada Dziesmusvētkos, kad viņš filmēja korus un es ar viņu vēl jokojos – tu skrien ar savu kameru un skaties dziedātāja degunā, un tā bija tā pēdējā reize, kad es ar viņu tikos, Dziesmusvētku laikā, Mežaparka estrādē," stāsta Lilija Zobens.
Tika apspriests arī kāds priecīgs notikums – otrs Londonas latviešu kora diriģents, Lilijas Zobens dzīvesbiedrs Leslijs Īsts nupat kā nominēts Lielbritānijas karalienes apbalvojumam par mūža ieguldījumu jaunās mūziķu paaudzes skološanā. Viņš pieļauj, ka ticis nominēts šim apbalvojumam, arī pateicoties viņa ilggadējai darbībai latviešu mūzikas popularizēšanā.
"Esmu ielūgts Bakingemas pilī 19. februārī, un es noteikti ņemšu līdzi savu sievu un abas meitas. Man nav ne jausmas, vai saņemšu savu apbalvojumu no karalienes personīgi, taču es ļoti ceru, ka tā tas būs," saka Londonas latviešu kora diriģents, Britu kordiriģentu asociācijas vadītājs Leslijs Īsts.
Kā jau ierasts, atceres pasākums beidzās ar barikāžu laika atmiņu stāstiem, draudzīgām sarunām un tasi kafijas.
