Labrīt

Latgales kongress. 6.stāsts. Latgales kongresa priekšvakars

Labrīt

Ina Strazdiņa par Francijas prezidenta vēlēšanām

Latgales kongress. 7.stāsts. Latgales kongresa pirmā diena

Latgales kongresa pirmās dienas fokusā – reģiona nākotne

Latgales kongress Rēzeknē notika 1917. gada 9. un 10. maijā, pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī. Latgales latviešu pārstāvju sanāksmē apsprieda Latgales pašpārvaldes jautājumus. Rezultātā latgalieši lēma par apvienošanos ar pārējiem latviešiem.

Par kongresa norisi var spriest tikai pēc nedaudzām atmiņām. Tās sarakstītas vairākus gadus pēc notikuma, plašu informāciju sniedz tā laika preses izdevumi.

Līdz mūsdienām nav saglabājušies dokumenti no paša kongresa, tajā skaitā pieņemtā rezolūcija. 

Latgales kongresā dziedāja vēlāko Latvijas himnu 

Kongresa pirmā diena bija saulaina, to ievadīja svinīgs dievkalpojums Rēzeknes katoļu baznīcā. Atrodamas ziņas, ka dievkalpojumā pulcējās tūkstošiem cilvēku, pēc tā tikusi dziedāta vēlākā Latvijas himna.

Rēzeknes katoļu baznīca, celta 1893. gadā. Foto uzņemts 20. gadsimta 20. gados. (Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs).

No baznīcas sekoja gājiens līdz kongresa norises vietai.

Plīvojot sarkanbaltsarkanajiem karogiem, gājienā cauri pilsētai devās kongresa dalībnieki un viņu atbalstītāji.

Pirmo kongresa dienu aizvadīja kinoteātrī "Diāna". Vēlāk ēku nojauca, šobrīd šeit būvē piemiņas vietu Latgales kongresa simtgadei.

Pēterburgas šoseja 20. gadsimta sākumā, labajā pusē kinoteātris “Diāna”, kurā 1917. gadā notika pirmā kongresa diena. (Foto: V. Nikonovs).

Kongress pulcēja 350 dalībniekus

Kopumā kongresā piedalījās 350 dalībnieki, balss tiesības bija 232 delegātiem. Tie bija sabiedriski aktīvākie latgalieši no Latgales, Pēterburgas un citām Krievijas vietām, pagastu un draudžu pārstāvji, armijas virsnieki un mobilizētie karavīri.

Starp delegātiem bija arī iepriekšējos stāstos pieminētie Francis Trasuns un Francis Kemps. Kongresā klāt bija arī Latgales mazākumtautību pārstāvji un pārējo latviešu apdzīvoto guberņu pārstāvji, viņi teica apsveikuma runas.

Kongresa delegāti uzstājās ar referātiem par Latgales nākotni. Piedāvāja divus scenārijus tālākajam Latgales liktenim.

Franča Kempa ideja paredzēja Latgales autonomiju Krievijas sastāvā. Savukārt Francis Trasuns iestājās par visu latviešu apdzīvoto teritoriju administratīvu apvienošanu Krievijas sastāvā. Šajā laikā par neatkarīgas Latvijas proklamēšanu nerunāja.

Stilizēts plakāts ar 1917.g. 9. maija (26. aprīļa) Latgales kongresa iekšskatu kinoteātrī “Diāna”. Darinājis Jēkabs Strazdiņš 20. gs. 30. gados. Plakāts 1935.g. pēc toreizējā literatūrvēsturnieka un Iekšlietu ministrijas Informācijas un propagandas daļas darbinieka Alfrēda Gobas ierosinājuma pavairots Latvijas skolu vajadzībām. (Foto:Latvijas Nacionālais vēstures muzejs).

Francis Kemps ar domubiedriem pamet kongresu  

Kinoteātra telpās kūsāja emocijas, sekoja negaidīts pavērsies. Francis Kemps kopā ar domubiedriem pameta kongresu. Šāda rīcība sekojusi pēc tam, kad Kempam otrreiz nav ļauts izteikties.

Francis Kemps iebilda pret mutisku vienošanos ar Baltijas latviešiem un prasīja rakstveida līguma noslēgšanu.

Savukārt Francis Trasuns neuzskatīja to par nepieciešamu. Vēlākos gados Trasunam un viņa atbalstītājiem to pārmeta.

Pastāv viedoklis, ka latgaliešu tiesības Latvijas Republikas laikā neesot ievērotas, jo no baltiešiem nepieprasīja rakstiskas garantijas. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Toms Ķikuts norāda:

"Lielos pagrieziena punktos ir jābūt lieliem lēmumiem ar tālredzīgu politisko vīziju. Ķīvēšanās par atsevišķām detaļām var novest bieži vien strupceļā. Mēs, protams, varam domāt par to, ka, iespējams, varēja kaut kā efektīvāk jau sākumā atrunāt Latgales konkrētās tiesības, kuras būtu dzelžaini jāaizstāv turpmākajā politiskajā procesā. Domāju, ka Trasunam ir ievērojama loma šī politiskā procesa virzīšanā tieši tādēļ, ka viņš neuzstāja uz nelielām detaļām brīdī, kad bija jārunā par lielām, konceptuālām, globālām un tālejošām lietām.

Šis jautājums par atdalīšanos no Vitebskas un apvienošanās ar pārējo latviešu apdzīvoto teritoriju ir pakāpi augstāks nekā ikdienas dzīves noregulēšana.”

Jurists Agris Bitāns norāda, ka rakstisku dokumentu vēlāk būtu bijis vieglāk izmantot kā argumentu. Tajā pašā laikā jurists atzīmē: "Ni vīnmār vyss, kas ir rakstisks, teik pyldāts i nu ūtrys pusis reizem mutiskys vīnuošonuos teik pyldātys. Šūbreid gryuši izškiert, kai byutu bejs lobuok."

Līdz mūsdienām kinoteātris “Diāna” nav saglabājies. Kādreizējā kinoteātra vietā veido piemiņas vietu Latgales kongresa simtgadei. (Foto: Lāsma Zute).

Vīzija par Latgales kongresa simtgades piemiņas vietu, tajā atradīsies arī kongresam veltīts piemineklis. (Foto: rezekne.lv).

Tomēr teju 40 cilvēku aiziešana neizjauca kongresa tālāko darbu. Atmosfēra Rēzeknē bija nokaitēta, pie kinoteātra pulcējās apvienošanās idejas pretinieki, tie uzbruka arī dalībniekiem. Vairāki delegāti pameta Rēzekni un kongresa otrajā dienā nepiedalījās. Galīgo lēmumu pieņemšanu atlika uz nākamo dienu.

2 komentāri
janis
nespratu - tas, ko - brīvību Latgalei, lai brāļu tauta var pati izlemt zem kādiem karogiem dzīvot?
Jersika
"Francis Kemps iebilda pret mutisku vienošanos ar Baltijas latviešiem un prasīja rakstveida līguma noslēgšanu." PAREIZI DARĪJA !!!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti