Lapmežciems ir vieta, kur ne vien pavadīt burvīgu dienu pie jūras, peldoties un sauļojoties, bet arī izzināt, kā tad savulaik zvejnieki dzīvojuši un saimniekojuši. Pagājušajā gadā rekonstrukciju piedzīvojis Lapmežciema pagasta muzejs, izveidojot gana interesantu ekspozīciju ikvienam apmeklētājam. Te var redzēt, kādas kādreiz bijušas zvejnieku virtuves un guļamistabas un vēl daudz ko citu. Muzejā var ne tikai apskatīties, bet arī padarboties.
"Jā. Muzejā, gan bērni, gan pieaugušie mācās uzvērt reņģītes. Kā tas agrāk notika - metāla irbiņi, uz irbiņiem vēra zivtiņas un viņas pēc tam arī kūpināja. Apžāvēja un kūpināja," stāsta muzeja arhīva un fondu glabātāja Anita Sproģe. Kad produkcija bija gatava, tad to devās pārdot uz Jūrmalu vai Rīgu.
Muzejā iespējams aplūkot arī to, ar kādiem tīkliem savulaik zivis tikušas ķertas. "Katram zvejas laikam ir savi tīkli. Lučiem ir kūrīši, kā pie mums saka, jeb murdiņi. Atšķirīgs ir acs lielums tīklam. Pie tīkliem sēja plūksnas. Katram zvejniekam uz plūksnas bija sava atšķirības zīme. Tīkli bija ļoti dārgi un, ja tos pazaudēja jūrā, tad, ja kāds cits atrada, pēc plūksnas varēja pateikt, kurš zvejnieks ir pazaudējis, kam tie pieder," klāsta muzeja vadītāja Anita Alberta.
Vai zinājāt - kādreiz bojas tika veidotas no stikla. Kā tās izskatās, to var redzēt, atbraucot uz Lapmežciemu. Muzejā uzmanība pievērsta arī ne tik senai zvejniecības vēsturei. "Mums bija zvejnieku kolhozs “Selga”. Vienīgais kolhozs, kuram nebija savas ostas," norāda muzeja vadītāja Anita Alberta. Tomēr, neskatoties uz ostas trūkumu, galvenā nodarbe arī padomju laikos Lapmežciemā bija zvejniecība.
Šobrīd ar zvejniecību Lapmežciemā iet grūtāk, jo zivju ir maz. Bet to, kā zvejniekiem gāja zelta laikos un kā viņi šeit izsenis dzīvojuši, var apskatīt muzejā. Ieeja bez maksas.
