Lai ēdiens smeķīgs! Padomi mājsaimniecībā no 1888. gada kalendāra

Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Māju kalendārā 1888. gadam'' uzskaitīti padomi mājsaimniecībā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti par «Māju kalendāru 1888. gadam»Latvijas Radio Ziņu dienests

     

     

     

    Kalendāra fragments "Lai ēdiens smeķīgs!" (saglabāta oriģinālrakstība):

    • Arī uz ēdiena pagatavošanu nama mātei ar visu vērību jālūko.
    • Amatnieks un strādnieks gan nu nevar paģērēt nekādu gardumu, bet gan vienkāršu, smeķīgu, spēcīgu barību.
    • “Ar daudzumu uztur namu, bet ar mazumu arī pietiek”. Vajag tikai mācēt un būt itin vērīgai.
    • Ja vīrs pusdienā vai vakarā pārnāk un viņam tiek likts priekšā auksts vai sadedzināts, vai slikti sagatavots ēdiens, tad viņam patiesi būs nepatīkami un tas meklēs patikšanu viesnīcā. Tas maksā trīs reizes tik daudz, kā laba maltīte mājās, jo pie ēšanas piebiedrojās dzeršana. Un galu galā var notikt, ka vīrs ieron klejoņa dzīvi.

    Vairāk par kalendāru un tā izdevējiem

    "Māju kalendārs" izdots Jelgavā izdevniecībā "Pee J. W. Steffenhagen un dehla" (vecajā drukā, "Pie Stefenhāgena un dēla") 1883.-1914. gadā.

    "Māju Kalenderis uz ..  gadu: Visiem Baltijas latviešiem derīgs" – tāds nosaukums pirmajiem diviem 1884.  un 1885. gada laidieniem. No 1886. līdz 1900. gada kalendāra izdevumiem nosaukums "Māju Kalenderis.. Visiem Latviešiem derīgs". Vēlāk šī piezīme zuda no nosaukuma.

    Laiku gaitā mainījās kalendāra izdevēji un drukātāji. Izdots no "Latviešu Avīžu" redakcijas – tā rakstīts kalendāros no 1902. līdz 1909. gadam. Drukāts Johana Frīdriha Stefenhāgena un viņa dēla tipogrāfijā. Laidienus 1910.-1915. gadam izdeva "Jauno Latviešu Avīžu" redakcija un iespieda Heinriha Alunāna drukātavā.

    Vispārējā daļa kārtota, kā visos kalendāros pieņemts:

    kalendārijs, vārda dienas, Krievijas Ķeizariskā nama goda dienas, uzskaitīti Krievijas valsts ministri un Kurzemes tiesu ierēdņi, tirgus dienas, pasta, dzelzceļa takses, mēri un svari.

    Kalendārā bagātīga literārā un rakstu daļa: dzeja, proza, joku stāstiņi, pamācības lauksaimniecībā, veselības saglabāšanā,  raksti par ievērojamiem notikumiem pasaulē, dižiem sabiedriskajiem  un garīgajiem līderiem Kurzemē.

    Pēdējais kalendārs domāts 1915. gadam. Pirmais pasaules karš ienesa savas korekcijas grāmatniecības nozarē.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti