Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krātuvē Lāčplēša ordeņa kavalieru piemiņu glabā ļoti īpašas lietas. Piemēram, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera apliecība, kas deva atlaides transportā. Vai fotogrāfija, kurā pats ordenis ir aizkrāsots.
“Tā piemiņa tika glabāta dažādi. Tas pavērsa represijas. Šajā ģimenē [foto] ar aizkrāsotu ordeni, lai neizsauktu nevajadzīgu interesi. Kad apbalvošana ar ordeni vairs nenotika, tad svētki pārgāja 1930. gada dibinātās biedrības rīcībā,” zina stāstīt muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa.
Muzeja krājumos ir biedrības mazais karogs. Karodziņš rūpīgi izšūts ar roku. Un tieši tāds pats bijis arī lielais karogs.
“Maziņš tādēļ, ka tas ir galda standarts. Tas ir karodziņš, ko svētku brīdī novieto uz galda. Priekšpusē ir Latvijas ģerbonis krāsās un nosaukta biedrība, otrajā pusē ir biedrības devīze: Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi,” pastāstīja Ozoliņa.
Par vēl vienu tradīciju – mielastu – liecina fotogrāfijas un atskaites. “Mans kolēģis ir izpētījis, ka visvairāk patērētais produkts bija skābi kāposti.”
Atsevišķa diskusija bija par alkohola lietošanu. “Balodis norādīja, ka nebūtu vēlams, bet, kā liecina attēli, nav pie tā pieturējušies. Un tika izdalīti arī papirosi mielasta dalībniekiem,” stāstīja Ozoliņa.
Taču visemocionālākais tā laika liecinieks ir tikai 500 eksemplāros un ļoti trausls. Tā ir krūzīte ar apakštasīti. Vienu šādu komplektu muzejs ieguvis arī savos krājumos.
“Krūzīti un apakštasīti saņēma muzejā mana kolēģe, kura dežurēja izstādē “Latvija starp diviem pasaules kariem”. Un sirmā kundze, kas to atnesa, teica, ka viņa divu gadu vecumā šo trauku komplektiņu saņēmusi kā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera meita kā dāvanu Ziemassvētkos. Es domāju – nav arī lietots.
Šādus priekšmetus jau padomju laikā nevarēja glabāt skapja priekšpusē, bet saudzēja un glabāja cauri laikiem.
Vēlāk to papildināja ar zupas šķīvi un cepešu šķīvi. Tālāk to tiem bērniem dāvināja. Diemžēl dizaina autoru mēs nezinām,” pastāstīja Ozoliņa.
Šie trauku komplektiņi tapa 30. gadu beigās, un no 1938. gada tie tika pasniegti kā dāvanas Ziemassvētkos. “Tāds komplektiņš tika pasūtīts Kuzņecova porcelāna fabrikā, pavisam 500. Maksāja latu un 30 santīmus. Ar tādu pašu simboliku vēlāk arī servīze 12 personām,” atklāja Ozoliņa.
Viena fotogrāfija. Viens karogs. Viena krūzīte. Bet aiz katra eksponāta – varonīgs cīnītājs, kurš bija gatavs mirt par savu Latviju.
