Lāčplēša Kara ordeņa stāsti. Vācbaltietis Konrāds Dekerts – spiegs Bermonta armijā

Viens no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē "11 varoņstāsti" izceltajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru stāstiem atgādina, ka par Latvijas neatkarību karoja un ne tikai latvieši. Izstādē viņus reprezentē vācbaltietis Konrāds Dekerts.

 

"Viņš viennozīmīgi bija spilgta un kolorīta personība – gan pēc saviem uzskatiem, gan pēc rīcības," stāsta vēsturnieks un viens no izstādes kuratoriem Arnis Strazdiņš. Dekerts dzimis vācbaltiešu ģimenē Iršu pagastā, Hiršenhofas kolonijā, skolotāju ģimenē, ieguvis labu izglītību. "Pirmā pasaules kara gados viņš iestājās Krievijas impērijas armijā, bet viņa ceļš aizveda līdz pat Francijai. Tur viņš iestājās franču ārzemnieku leģionā un tā sastāvā, karojot dažādās frontēs, tika līdz pat Āfrikai," atklāj vēsturnieks.

 

1919. gadā Konrāds Dekerts atgriezās Baltijā kā franču militārās misijas virsnieks un spiegs. Viņš bija iefiltrēts Pāvela Bermonta armijas rindās, kur, pateicoties savām labajām svešvalodu zināšanām, slepeni ievāca informāciju un nodeva to sabiedrotajiem un Kārļa Ulmaņa pagaidu valdībai.

"Šī informācija sekmēja jaunajai Latvijas valstij veiksmīgu Bermontiādes iznākumu, un tādēļ viņš saņēma Lāčplēša Kara ordeni," stāsta Strazdiņš.

Vēlāk Dekerts strādāja par zvērinātu advokātu, specializējās tirdzniecības jautājumos un bija valdes loceklis vairākos uzņēmumos.

Izstādē ir vairākas fotogrāfijas, kurās Dekerts redzams 20. gadsimta 20. un 30. gados – izsmalcināts, izskatīgs vīrietis. Savu šarmu viņš labi esot apzinājies. Arnis Strazdiņš zina stāstīt kādu amizantu epizodi: "Ģimenē klīst nostāsts, ka Konrāds ar sievu Olgu, krievu tautības sievieti ar diezgan nešpetnu raksturu, reiz aizgājis uz kādu balli un diezgan nevairoties flirtējis ar kādu citu sievieti. Olga to pamanījusi un metusi viņam ar ķilavu."

Pēc kara Dekerts atgriezās dzimtajā Iršu pagastā, uzcēla māju un izlēma pirmajā stāvā iekārtot pienotavu.

"Viņš gribēja veidot īpašo Iršu sieru, kā bija noskatījies Francijā un Beļģijā, kur katrai provincei ir savs siers,” zina stāstīt vēsturnieks Mārtiņš Vāveris.

Vai tas izdevās, droši nav zināms, taču pēc padomju okupācijas Dekerta liktenis bija skaudrs. Viņš ļoti bija cienījis krievu kultūru un nerēķinājās ar okupācijas varas brutalitāti. Arī ģimene uzstāja, ka jāpaliek Latvijā. "Dekerts cerēja, ka viņa zināšanas un prasmes būs noderīgas jaunajai varai, bet diemžēl viņš rūgti kļūdījās. Jau 1941.gadā viņu kopā ar meitu Tatjanu arestēja, un 1942. gadā Konrāds izsūtījumā mira," stāsta Vāveris.

Lāčplēša Kara ordeni par nopelniem Latvijas brīvības cīņās saņēmuši daudzi desmiti cittautiešu – vismaz 56 vācbaltieši, 30 krievi, 15 poļi, astoņi lietuvieši, deviņi igauņi un viens zviedrs – Aleksandrs Lēvings, kurš karoja Kalpaka bataljonā un bija viens no jātnieku eskadrona virsniekiem. Pēc kara viņš bija pazīstams kā liels ceļotājs un piedzīvojumu meklētājs, kurš vēlējās ar motociklu apbraukt apkārt pasaulei un vairākus gadus nodzīvoja Ēģiptē.