"Latvijā Ameriks atgriezās no Kanādas 1992. gadā un uzreiz kļuva par sava laikmeta slavenību," stāsta Mārtiņš Vāveris. "Viņš bija trimdas pārstāvis, kurš atgriezies, turklāt vēl Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Viņš arī bija no cilvēkiem, kas nebaidījās paust savu stingro viedokli un nostāju konkrētos jautājumos.
Savās runās viņš allaž iekļāva kādu stingru, simbolisku vēstījumu un vienmēr aicināja mazāk runāt, bet vairāk darīt," piebilst vēsturnieks.
Lāčplēša Kara ordeni Alberts Ameriks ieguva par 1919. gada aprīļa kauju pie Zušu mājām netālu no Vaidavas stacijas. "Viņš izrādīja īpašu drošsirdību, arī nāves briesmas bija ļoti tuvu, jo viņš tika ievainots galvā. Viņš neatstāja ierindu, turpināja atsist pretinieku uzbrukumu un paglāba vairākus savus rotas biedrus no briesmīga iznākuma. Turklāt tā bija tikai trešā kauja, kurā viņš piedalījās. Ameriks pats vēlāk kādā intervijā ir teicis, ka, aizejot armijā, viņš bijis tikai zaļš jauneklis,” stāsta Vāveris.
Pēc Otrā pasaules kara Alberts Ameriks trimdā devās viens, ģimene palika Latvijā. "Viņa lielā mīlestība pret Latviju un vēlme atgriezties bija galvenais pamudinājums, kādēļ viņš 90. gadu sākumā pārdeva Kanādā iekopto saimniecību un atgriezās šeit, pie savas ģimenes," stāsta vēsturnieks Arnis Strazdiņš.
Ameriks bijis pārliecināts demokrātisko vērtību piekritējs un mēdzis asi kritizēt, piemēram, Kārļa Ulmaņa lēmumus autoritārisma perioda laikā 20. gadsimta 30. gados.
Alberts Ameriks ir studējis filozofiju un vēsturi, un viņa rakstos var redzēt ļoti plašu, eiropeisku skatījumu uz Latvijā notiekošajiem procesiem. Ar to viņš varbūt arī izceļas daudzu citu "Lāčplēšu' vidū, ka viņam bija savs ļoti patstāvīgs, interesants viedoklis, no kura viņš nekad nevairījās, pat ja varēja nonākt konfliktsituācijā ar kādu citu."
