Rīta Panorāma

Intervija ar režisoru Andreju Verhoustinski

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Lāčplēša diena - Rīgas atbrīvošanas gadadiena

Lāčplēša diena - Rīgas atbrīvošanas gadadiena

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pirms 95 gadiem šajā dienā pirmo reizi oficiāli atzīmēta Rīgas atbrīvošanas gadadiena, kas nedaudz vēlāk ieguva mums labāk zināmo nosaukumu Lāčplēša diena un ir veltīta visu brīvības cīņās kritušo piemiņai un bruņoto spēku godināšanai. 

Tā ir nesaraujami saistīta ar Lāčplēša kara ordeni, vienu no pirmās neatkarības laika augstākajiem valsts apbalvojumiem, kuru nolēma neatjaunot, jo to piešķīra tikai par kaujas nopelniem kara laikā tikai mūsu valsts teritorijā.

Vēsturiskie notikumi, kas lika pamatu, lai 11. novembri kļūtu par svinību dienu, risinājās 1919. gadā. Tieši tad Latvijas armija ar Rīgas līcī izvietoto franču un britu kuģu artilērijas atbalstu spēja padzīt  no pilsētas robežām  Krievijas brīvprātīgo armijas jeb tā dēvēto bermontiešu spēkus. Tie vairākumā gan sastāvēja no bijušiem ķeizariskās Vācijas karavīriem un baltvāciešu brīvprātīgajiem ģenerāļa fon der Golca vadībā. Bijušais  latviešu armijas sabiedrotais cīņā pret boļševikiem vēlējās Latvijas nonākšanu Vācijas pārziņā. Oktobrī viņš mēģināja ieņemt Rīgu, bet tika apturēts Pārdaugavā. Lai arī pilnībā visi iebrucēji no Latvijas tika padzīti vien gada beigās, tieši Rīgas atbrīvošanu uzskatīja par simbolisku uzvaru Brīvības cīņās. Par to, ka šai dienai jānes Lāčplēša vārds, plašu diskusiju nebija.

“Tā kļuva par Lāčplēša dienu kā dienu, kad tika piešķirti Lāčplēša kara ordeņi. Karavīri tika uzskatīti par Lāčplēšiem,” stāstīja vēsturniece  Barba Ekmane.

Šodien aprit 95 gadi kopš pirmās svinību dienas, kad notika  brīvības cīņu dalībnieku  apbalvošana  un pirmoreiz tika piešķirti Lāčplēša ordeņi gan dzīvajiem, gan kritušajiem.

“Tā notika Esplanādē, bija pirmā oficiālā armijas parāde, un apbalvojumus pasniedza toreiz augstākā amatpersona - Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste. Pirmos ordeņus saņēma galvenokārt karavīri un instruktori, pavisam maz oficieru,” stāstīja Ekmane.

Lāčplēša diena Latvijas okupācijas laikā bija aizliegta un to atkal pirmoreiz atzīmēja  1988.gadā. Pēc neatkarības atjaunošanas bruņotie spēki un Latvijas karavīri  atguva savu svinību dienu, taču ordeni, kas ar to ilgu laiku bija saistīts, izlēma vairs nepiešķirt, tādējādi simboliski norobežojoties no iespējas, ka karadarbība atkal varētu skart mūsu zemi.

Militārpersonām augstākais apbalvojums par nopelniem, kas gūti kaujās misijās ārvalstīs,  tagad ir Viestura ordenis.  

 
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti