Ventspils novada Popes pagastā esošie Guģenieku senkapi ir līdz šim neizpētīts arheoloģiskais piemineklis. Tas ir īpašs ar to, ka meža biezoknī nejauši atklātā teritorija ir kuršu ugunskapi.
"Tie atradumi vēl nav tik raksturīgi, lai pateiktu precīzu datējumu, bet tas aptuvenais ir no 12. līdz aptuveni 14.-15.gadsimtam. Tā laika skala, kad viņi varētu būt šeit apbedīti. Bet nāk arī krama atradumi, kas liecina, ka šeit netālu vai tieši šajā vietā, vai vietā, kur šie mirušie ir dedzināti, ir bijusi akmens laikmeta apmetne," stāsta Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta pētniece Inga Doniņa.
Arheoloģe skaidro, ka šis ir jauns un ļoti būtisks punkts Latvijas vēstures kartē, turklāt Guģenieki ir ziemeļos faktiski tālākā zināmā kuršu senvieta.
"Kopumā Latvijas teritorijā ir nelielā skaitā pētīti kuršu ugunskapi. Līdz ar to katra šāda pētīta vieta ir liels, bagātīgs ieguvums Latvijas arheoloģijā. Ņemot ogļu paraugus, mēs nodatējam ogles, pasakām precīzu datējumu kapiem, kas vispār Latvijas teritorijā nav šie ugunskapi datēti," saka Doniņa.
Jau izpētes pirmajās dienās izdevies atrast turpat 50 vienību, no tām dažas ir īpaši interesantas - piemēram, jostas sprādzīte, krustiņš, kas liecina par kristietības ienākšanu arī kuršu dzīvē.
Kopā ar arheologiem darbojas 15 vēstures skolotāji un divas skolnieces no dažādām Kurzemes skolām. Pašiem piedaloties izrakumos, tā ir iespēja izjust vēsturi pilnvērtīgāk.
"Tas tikai paplašina šo redzeslauku skolotājiem. Līdz ar to tā informācija kļūst bagātāka un ir daudz interesantā parādīt stundās un parādīt reāli - viens ir tas, ko es lasu grāmatā, otrs - es varu parādīt to, kas tajā zemē vēl ir palicis," atzīst Saldus vidusskolas skolotāja Kristīne Romanovska.
"Interesantākais ir tas azarts, kad tu mēģini atrast dažādas lietas, un tad tu centies rakt vairāk un tālāk, jo tu gribi atrast daudz ko vairāk un atrast interesantas lietas - saktiņas, nazīšus, visu ko var atrast," saka Druvas vidusskolas audzēkne Zenta Marija Rinmane.
"Šeit ir senlietas, šeit ir apbedījumi, un šeit tā vēsture atsedzas dzīvā veidā. Viņi pieskaras principā vēsturei. Nevis caur grāmatu iepazīst šo mūsu pagātni, bet pieskaras ar rokām, un tā ir laikam atslēga uz kaut kādu entuziasmu," piebilst LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Rūdolfs Biezais.
Latvijas Vēstures institūta speciālisti cer turpināt aizsākto tradīciju un iepazīstināt askolotājus ar arheoloģijas izpētes metodēm praksē arī turpmāk.
