Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Rīgas pašvaldības policijas priekšnieku Juri Lūkasu

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar LNVM vēsturnieku Mārtiņu Vāveri

Kuras Lāčplēša dienas tradīcijas iedibinātas mūsdienās? Stāsta vēsturnieks

Svecīšu likšana pie Rīgas pils mūra, lāpu gājiens un Latvijas karodziņa piespraušana pie apģērba ir Lāčplēša dienas tradīcijas, kas aizsākušās pēdējos 30 gados, Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" stāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks Mārtiņš Vāveris.

Svecīšu likšana pie Rīgas pils mūra aizsākās 1988. gada 11. novembrī – dienā, kad atjaunoja Lāčplēša dienas tradīciju.

Savukārt Latvijas karodziņa spraušanu pie apģērba kā tradīciju ieviesa 2007. gadā.

“Tā ir būtiska un neizbēgama Lāčplēša dienas tradīcija, kas mūsdienās tiek turēta,” pauda Vāveris.

Lāpu gājiens pēdējos 20 gadus ir neiztrūkstoša Lāčplēša dienas tradīcija.

“Lāpu gājiens tādā formā kā mūsdienās, vēsturiski nav noticis. Starpkaru periodā lāpu gājieni bija valsts proklamēšanas dienā 18. novembrī, bet Lāčplēša dienā – vismaz prese neliecina, ka tādi būtu bijuši,” skaidroja  Vāveris.

“Lāpu gājiens ar pārrāvumiem ir bijis kopš atmodas laika, bet konkrēti – no 2000. gadu sākuma,” sacīja vēsturnieks.

Savukārt tradīcijas, kas nāk no 20. gadiem un saglabājušās līdz mūsdienām, ir militārā parāde, pateicības dievkalpojums, piemiņas brīdis Rīgas Brāļu kapos, kā arī īpaša Lāčplēša dienas kultūras programma.

Vēsturnieks pauda pārliecību, ka mūsdienu sabiedrībā ir pietiekams patriotisma līmenis.

"Atliek paskatīties [iepriekšējos gados], cik daudz svecīšu noliek pie Rīgas pils mūra, cik daudz ziedu noliek Brīvības pieminekļa pakājē, par Brāļu kapiem nemaz nerunājot. Pūlis ir milzīgs, sveču gaismas ir fantastiskas un cilvēki uz ielām ļoti daudz piesprauž [pie apģērba] karodziņu. Ir grūti nebūt patriotiskam šajā dienā. Uzskatu, ka Lāčplēša diena ir patriotiskākā diena gadā. Tā noteikti iemieso dziļāko tēvzemes patriotismu, kāds ir iespējams," teica vēsturnieks.

Jāatgādina, ka šogad, ņēmot vērā epidemioloģisko situāciju, cilvēki tiek aicināti Lāčplēša dienu atzīmēt mājās, nepulcējoties un svecītes iededzot māju logos.

KONTEKSTS:

Lāčplēša dienas pamatā ir notikumi, kas Daugavas kreisajā krastā Rīgā risinājās 1919. gadā Latvijas Brīvību cīņu vienā no smagākajiem un sarežģītākajiem posmiem. Ar nozīmīgāko cīņu tieši 11. novembrī Pārdaugava tika atbrīvota no bermontiešiem. To paveica mazskaitlīga tikai pirms gada neatkarību proklamējušās Latvijas armija. Lāčplēša dienā ne vien svinam šo uzvaru, bet arī pieminam Latvijas Brīvības cīņās kritušos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt