Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ceļojums senatnē – iepazīt baltus

Kuldīgā sākta pieteikuma izstrāde UNESCO

Kuldīgā uzsākta Kurzemes hercogistes liecību apzināšana

Mērķtiecīgi strādāt, lai iekļūtu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, Kuldīga sākusi jau no 2001. gada. Šai laikā izdarīts daudz gan mantojuma saglabāšanā, gan izpētē, gan iedzīvotāju izglītošanā. Tagad tiek gatavots pieteikums UNESCO pasaules mantojuma sarakstam. Lai tas būtu pārliecinošs un zinātniski pamatots, darāmā vēl daudz. Nupat aizvadīts atribūtu kartēšanas seminārs - pilotprojekts, lai atrastu autentiskas liecības no Kurzemes hercogistes laikiem.

Meklēt, atrast un kartēt atribūtus, kas būtu datējami ar 16.-18. gadsimtu, Kuldīgas vecpilsētas ielās izgājuši gan vietējie nozares speciālisti, gan UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvji, gan eksperti no Vācijas. Ņemot talkā 1797. gada un šodienas Kuldīgas vecpilsētas karti – pētot gan ielu tīklojumu, gan ēkas, to pamatus, sienas, ielūkojoties gan pagrabos, gan bēniņos tiek meklētas liecības, kas saglabājušās no Kurzemes un Zemgales hercogistes laikiem un uzskatāmas par autentiskām.

UNESCO pasaules mantojuma sarakstam Kuldīgu pieteikt no šāda skatu punkta rosinājusi pieaicinātā eksperte Brandenburgas Tehniskās universitātes Pasaules mantojuma programmas nodaļas vadītāja profesore Brita Rūdolfa. Viņa arī palīdzēs sagatvot nominācijas failu.

"Lai iekļūtu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, ir jāatrod unikālie elementi, nevis tikai pilsētas pamatvērtības. Atslēgas jautājums ir, ko pilsēta var parādīt tādu, ko nākamajām paaudzēm nevar ilustrēt citas pasaules pilsētas. Un Kuldīgā mēs atradām ko pietiekami pārsteidzošu – tās ir atsauces uz Kurzemes hercogistes laiku, jo Kuldīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kas vislabāk ar arhitektūru un pilsētvidi reprezentē šo laiku," teica Rūdolfa.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāve Ieva Švarca tikmēr norādīja, ka pārējās pilsētas, vismaz Latvijas teritorijā, ir gana cietušas kara laikā: "Tur šo autentskko elementu mazāk. Kuldīgas mantojuma saglabātāji un pētnieki atzina, ka Kuldīgā vēsturiskās detaļas nav tik sīki pētītas, lai tās varētu iekļaut pieteikumā UNESCO, tāpēc atribūtu kartēšanas teorētiski praktiskais seminārs devis arī metodoloģiju, kā strādāt tālāk.''

"Tālāk mēs lūgsim speciālistus, piesaistītos ekspertus dažādās jomās - arheoloģijas jomā, arhitektūras jomā, mākslas vēstures jomā šīs vērtības Kuldīgas konkrētājā daļā kartēt," pauda Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone.

Plānots, ka nominācijas faila izstrāde ilgs divus gadus, pēc iesniegšanas laiks paredzēts arī izvērtēšanai, kad starptautiski eksperti brauks uz Kuldīgu un vērtēs, vai pieteikuma informācija atbilst reālajai situācijai. Lēmums par Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā varētu būt 2022. gadā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti