Nekādas atsaukšanās uz telefona zvanu ar ''Jā!”, “Hallo!”, “Klausos!”, kas kavē laiku un rada pārpratumus. Paceļot klausuli, vispirms jānosauc sazvanītais telefona numurs - šāds atgādinājums ierakstīts 1939.gada Latvijas telefona abonentu sarakstā.
Rīgā telefona centrāle sāka darboties 1882.gadā, tā bija viena no sešām pirmajām vietām toreizējā Krievijā. Pēc četriem gadiem telefoni ir arī Liepājā.
Pastāvēja vispārējās lietošanas un privātie telefona tīkli. Lieki piebilst, ka sākumā telefonus varēja atļauties tikai turīgākie ļaudis - tās bija muižas un lielākie uzņēmumi, piemēram, „Vulkāns” Kuldīgā.
Ik pa laikam pētot kādu tēmu un veidojot par to izstādes, nereti pietrūkst priekšmetu, ar ko to ilustrēt, tāpēc talkā tiek aicināti kolekcionāri.
Šoreiz izstādē par telefoniem Kurzemē izmantota Valda Hofmarka kolekcija, kas veidota 35 gadus. Te apskatāmi ne tikai dažādu veidu telefoni, bet arī telefona grāmatas. Ir arī komutators, kur uzskatāmi var redzēt, kā abonenti tika savienoti un cik viegli darbiniecei bija noklausīties sarunas.
Izstādē redzamie telefoni lietoti Latvijas teritorijā no 19.gadsimta beigām līdz Otrā pasaules kara beigām.