Dienas ziņas

"Estonia" nogrimšanas gadadiena – izmeklēšana turpinās

Dienas ziņas

Domstarpības Rēzeknes un Rēzeknes novada domes starpā

Latvijas krusta koki

Krusta koki – gadsimtiem sena tradīcija, kas Latvijā sastopama tikai Vidzemē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Tāda kapu kultūra kā Latvijā citur pasaulē ir reti sastopama – svecīšu vakari, kapu svētki un dažādas bēru tradīcijas. Viena no tām – krusta koki –  iespējams, ir jau gadsimtiem sena, kas Latvijā sastopama tikai Vidzemē.  

Ceļa malā koks un tā stumbrā – desmitiem dažādu lielumu un dziļumu krustu, kas iegrebti bēru dienā, mirušo vedot uz kapiem. Šī unikālā veļu kulta tradīcija piekopta Igaunijas un Somijas dienvidu daļās un pierobežā ar Krieviju, savukārt Latvijā tikai Vidzemē, kur apzināti vairāk nekā septiņdesmit šādi krusta koki.

Vēsturniece Ilze Gaujēna stāstīja, ka tā ir kā robežšķirtne starp dzīvo un mirušo pasauli: “Lai mirušais un mirušā dvēsele nenāktu atpakaļ un netraucētu dzīvos palikušos.” Tā ir populārākā versija. Mazāk zināmā, kas liek domāt par senākām saknēm – lai mirušā dvēsele zinātu veļu laikā ceļu atpakaļ uz mājām.

Savukārt Madonas novadā tradīciju skaidro arī ar sen aizgājušo godināšanu un jauna gulētāja pieteikšanu.

Iespējams, Liezēres pagasta Mandžūrija šobrīd ir vienīgā vieta Latvijā, kur tradīcija aizvien tiek piekopta.

Mandžūrietis Ilgons: “Visi kāpj ārā, visi stājas apkārt, kāds aplaista, ieņem pa simt gramiem un kāds iegriež krustu. Ir gadījumi – bija ziema, nevarēja izbraukt, bija ļoti slidens, brauca pa šoseju, pa otru ceļu, un tad kāds drosmīgais ar mašīnu izbrauca cauri, lai iegrieztu krustu. Tā ir pieņemts, tā ir darījuši mūsu senči un kāpēc lai mēs to nedarītu? Es domāju, ka arī bērni tā darīs. Es, piemēram, gribētu, lai man arī iegriež. Te ir arī mūsu mātes krusts, jau aizaudzis, kaut kur tēva [krustam] jābūt, visu kaimiņu.”

Pirmsākumos mandžūrieši krustus griezuši priedē, taču septiņdesmitajos gados meliorācijas izbūves laikā to nozāģēja, par jauno krusta koku izvēloties blakus esošo bērzu.

2003. gadā koks nolūza. Mazs tā fragments tika nogādāts muzejā Madonā, taču pašu koku teju divdesmit gadu laikā neviens nav uzdrošinājies aiztikt, sazāģēt, aizvest, jo tad cilvēku piemeklēšot nelaime.

Šobrīd vairs reti kur krustus var pamanīt, daudzi pilnībā aizauguši, no citiem palikusi vien vāji redzama vertikāla līnija.

Savukārt Krapas krusta priede Gulbenes novadā deviņdesmitajos gados iekļauta teļu aploka teritorijā, un ragainie lopiņi norīvēja mizu ar visiem krustiem, neaizsniedzot vien augstākos. Taču, kā uzsvēra Ilgons, tuviniekiem būtiskākā ir apziņa, ka krusts ticis ievilkts, pat ja vairs nav saskatāms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti