"Šādi mēs papildinām šos akadēmiskos pētījumus ar stāstu, ko paši kārsavieši par sevi stāsta. Par autoriem runājot, mēs esam piesaistījuši arheologu Juri Urtānu, Tomu Altbergu, kurš mums ir izpētījis dzelzceļa vēstures bagātīgo stāstu," pastāstīja domnīcas "Creative Museum" vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone.
Rakstu krājumā apkopoti pētījumi par arheoloģiskām vietām, dzelzceļa, baznīcu un muižu vēsturi, 20. gadsimta kariem un arī mūsdienām. Šāda formāta tik plašs rakstu krājumus par Kārsavas novadu izdots pirmo reizi, līdz šim novada vēsturi pētījis vietējais iedzīvotājs Nikolajs Nikuļins, citi pētījumi esot uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.
"Viens no tādiem interesantiem publicējumiem, kas ir bijis, ir no 1936. gada, kur ir pilsētu aprakstos grāmatā Kārsava, un tur ir uzskaitīti visi uzņēmumi, visas profesijas, kur atrodas kāda skola. Savukārt šis ir mūsu mēģinājums parādīt, kas ir Kārsava mūsdienās," skaidroja Zelča-Sīmansone.
Grāmatā iekļauti arī šopavasar notikušās vēstures un kultūras mantojuma ekspedīcijas fotoattēli, kuru autors ir fotogrāfs Didzis Grodzs. Arī grāmatas atklāšanas svētkos tika izveidota vienas dienas foto izstāde "Kārsavas sejas", kur apkopoti iedzīvotāju portreti. Katrs, kas tajos iemūžināts - saņēma fotogrāfiju dāvanā.
Kārsavas vidusskolas skolotāja Aina Jurdža sapirkusies daudz grāmatu: "Man daudz bērnu, kuri svešumā ir patlaban. Jā, bet viņi vienmēr ir interesējušies, kas notiek Kārsavā. Līdz ar to - draudzenei un arī viņas bērniem. Saviem bērniem arī lieku lepoties ar latgaliešu valodu, ar visu latgalisko."
Rakstu krājums "Kārsavas stāsti" tiks prezentēts arī Rīgā Latvijas Nacionālās bibliotēkas "LV100" Informācijas centrā 29. novembrī.
