Kā dzīvoja latvieši pirms pastāvēja Latvija un kā valstis, kas pastāvēja šajā teritorijā, ietekmēja latviešu priekšstatus par sevi un pasauli. Tādu stāstījumu izveidot mēģinājuši vēsturnieki un sociālo zinātņu pārstāvji, kas piektdien uzstājās konferencē "Varas Latvijā". Esejas tapušas individuālo grantu programmā, sadarbojoties Latvijas Universitātei, Nacionālajai bibliotēkai un Kultūras ministrijai.
Stipendiju programmas vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Egils Levits stāsta, ka eseju formātā par mūsu vēsturi runājam pārāk reti. Tomēr tas ļauj skaidrot faktus, interpretēt un meklēt saistības, kā pagātne ietekmē šodienu.
"Kurzeme ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas pieņēma luterticību. Luterticība ir sākums sekularizācijai. Mums šodien ir sekulāra valsts. Bet pirmsākumi ir meklējami reformācijā.
Arī tālaika Kurzeme ir viena no progresīvākajām Eiropas valstīm šajā ziņā. Sekularizācija luterisma ietekmē nozīmē arī reliģisko iecietību,"
atzina Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesnesis, stipendiju vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Egils Levits.
Tāpat Levits norāda, viņam interesanti bijuši arī secinājumi esejās par latviešiem Krievijas impērijas periodā.
"Latvieši savās politiskajā prasībās salīdzinājumā bija ļoti radikāli. Latviešu radikālisms kā viena no latviešu politikas iezīmēm. Padomājot tālāk, mēs redzam, ka
Satversme, kas ir pieņemta 1922.gadā, salīdzinot ar citu Eiropas valstu tālaika konstitūcijām, ir ļoti radikāli demokrātiska. Un arī agrārā reforma ir radikāli sociāla," teica Levits.
Esejas, kuras piektdien apsprieda konferencē, gan aptver daudz garāku vēstures periodu – līdz pat pirmās brīvvalsts laikam. Esejas būs apkopotas grāmatā, ko izdot plānots gada nogalē.
