Komisija kliedē PSRS laika mītus: Investīcijas nebija lielas, rūpniecībā – uzsvars uz militāro jomu

Investīcijas PSRS laikā Latvijā nebija grandiozas, rūpniecība pamatā balstījās uz militāro jomu, bet cilvēki no citām zemēm uz Latviju brauca ne izdaudzinātās labākas dzīves dēļ. To intervijā Latvijas Radio atzina Padomju Savienības okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas pārstāve Ruta Pazdere, kliedējot stereotipus un mītus par padomju laiku. 

Pēc Pazderes sacītā, pirmais mīts, kas ir kliedēts grāmatās par Padomju Savienības ietekmi uz Latvijas valsts attīstību, ir tas, ka Latvija pirms PSRS okupācijas nebija īpaši attīstīta valsts.

"Latvija pirms okupācijas bija ļoti attīstīta valsts. Piemēram, mēs bijām 12.vietā Eiropā iekšzemes kopprodukta ziņā uz vienu iedzīvotāju, pirmajā vietā Eiropā izdoto grāmatu skaitā ziņā uz cilvēku, otrajā vietā [iegūtās] augstākās izglītības ziņā (..)," klāstīja Pazdere.

Pēc viņas sacītā, tāpat Latvijā pirms PSRS okupācijas bija rūpniecība – ražoti un eksportēti gan pārtikas produkti, gan lidmašīnas. Tāpat bija "VEF" ražotais, slavenais "Minox" fotoaparāts. "Mēs būtu ļoti strauji attīstījušies un gājuši uz priekšu, [ja Latvija nebūtu okupēta]," sprieda komisijas pārstāve.

Otrs mīts ir tas, ka PSRS laikā Latvijā bija grandiozas investīcijas. "Investīcijas bija, bet tās bija daudz mazākas nekā vidēji Padomju Savienībā. Un kopumā mēs esam dotējuši PSRS ar vismaz trešo daļu sava budžeta," teica Pazdere, piebilstot, ka budžeta struktūra vēl tiek pētīta.

Iespējams, šajā procesā atklāsies vēl daudzas interesantas budžeta pozīcijas, kas rādīs – budžets nav izlietots Latvijas, bet PSRS vajadzībām. Piemēram, līdzšinējā darbā konstatēts, ka zem budžeta pozīcijas "Sociāli kulturālām vajadzībām" visvairāk izdevumu bija militārajām vajadzībām.

Tāpat šeit sabūvētās rūpnīcas lielākoties celtas PSRS vajadzībām. Turklāt ražošana bija atkarīga viena no otras, piemēram, izejvielas piegādātas no citām PSRS zemēm. "Tad, kad atguvām neatkarību, tad, protams, ne mums bija izejvielas piegādātas, ne bija, kur preci piegādāt," teica Pazdere.

Pēc viņas teiktā, Latvijas rūpniecība PSRS laikos bija ļoti militarizēta. "Procentus min ļoti dažādus. Varētu būt minimālais 50%, citi pētnieki min 80%," teica Pazdere, norādot – šī bija militarizētākā vieta PSRS, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, un militārajām vajadzībām ražotas preces – ne tikai ieroči, bet, piemēram, arī audums armijas vajadzībām.

Trešais mīts ir, ka uz Latviju no PSRS brauca daudz cilvēku tāpēc, ka šeit it kā bija labāka dzīve. "Tā nu sanāca, ka 50 okupācijas gados pie mums atbrauca vesels miljons klāt gandrīz. Tātad trešā daļa cilvēku," teica Pazdere.

Taču atklāts, ka šī migrācija bija ļoti organizēta ar konkrētiem politiskiem mērķiem, lai varētu izspiest vietējo nāciju no savas teritorijas, atzina komisijas pārstāve.

Jau ziņots, ka PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisija aplēsusi, ka PSRS laikā nodarītie aptuvenie zaudējumi Latvijas ekonomikai ir 185 miljardi eiro. Taču ir vēl arī demogrāfiskie un videi radītie zaudējumi, kas varētu būt vairāki desmiti miljardi eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt