1.policijas bataljons sāka veidoties 1990. gada nogalē, un tā bija tobrīd vienīgā iekšlietu struktūra, kurā brīvprātīgie kārtības sargi stājās, vēl atrazdamies PSRS sastāvā. Viņi vienīgie 1991. gada pavasarī zvērēja uzticību Latvijas Republikai, kura vēl pilntiesīgi nebija izveidota. Tāda rīcība toreizējās iekšlietu struktūrās bija kaut kas nedzirdēts.
Savu uzticību tēvzemei viņi pierādīja jau dažus mēnešus vēlāk - augusta puča dienās. Kad OMON ieņēma policijas bāzi Rīgā un kārtības sargi bija spiesti nolikt ieročus, policijas rota Jelgavā aizgāja pagrīdē.
1.policijas bataljona Jelgavas 3.rotas dalībnieks Mairis Grīnbergs stāsta, ka 1991.gadā 19. augustā viņam un kolēģiem bija jābrauc uz mācībām. Bet, kad ieradušies Rīgā, Grostonas ielas bāzē, viņiem paziņots, ka puča dēļ treniņi atcelti un ir jāatgriežas Jelgavā. Komandierim pateikts, lai gaida turpmākos rīkojumus, bet, ja tāds neseko, lai rīkojas pēc situācijas. Rīkojums no priekšniecības Rīgā nesekoja.
Slēpjas radu mājā un šķūnī
"Rotas komandieris piedāvāja divus variantus. Vai nu ar visu bruņojumu aiziet pagrīdē vai arī respektēs katra viedokli. Visi vīri nolēma palikt un iet līdz galam. Savācām visu, kas ir savācams, sadalīja darbus. Šeit bāze tika iztīrīta pilnīgi tukša, pilnīgi nekas palika. Ne transports, ne ekipējums, ne bruņojums,” stāstīja Grīnbergs.
Toreizējais rotas komandieris Guntis Kupčus stāsta, ka vienību sadalījis vairākās daļās, vīri devušies paslēpties laukos. Bruņojums rotai bija iespaidīgs.
"Latvijā tādi ieroči iekšlietu struktūrām nebija, kādi mums bija. To zināja maz cilvēku. Dabīgi, tas viss acīmredzot ar nolūku tika gādāts. Mūsu bruņojumā bija ne tikai automāti un pistoles, bet arī granātmetēji un granātas. Ieročus mēs unikāli sadalījām. Viena daļa tika notransportēta parastā "moskvičā" uz parastu autostāvvietu, apkrāmēta ar gurķiem un tomātiem," teica Kupčus.
Desmit vīru kaujas grupa noslēpusies Maira dzimtajās mājās Svētes pagastā pie vecākiem un vecākās māsas ģimenes. 19.augusta augusta vakarā mēģinājuši iziet uz sakariem ar Grostonas bāzi, bet to jau bija ieņēmusi padomju speciālo uzdevumu vienība OMON.
"Tajā laikā sakaru līdzekļi bija tādi paši kā krievu armijai, varbūt trāpījām uz kādu vienu vilni. Un tad sapratām, ka mūs sāk meklēt jau pa apvidu. Māsas ģimene ļoti pārdzīvoja, raudāja par bērniem," stāstīja Grīnbergs.
Kaujas grupa nolēmusi meklēt jaunu slēptuvi – tā atrasta šķūnī, kas bijis līdz griestiem pilns ar siena ķīpām. Gaidot komandiera turpmākos rīkojumus, vīri tur pavadījuši nākamās divas diennaktis
"Vienu dienu atnāca kolhoza strādnieki. Runāja, ka vajag labot šķūni. Diez vai kāds no viņiem zina, ka tur sēdēja desmit vīri, bruņoti līdz zobiem. Droši vien līdz šodienai pat nezina, jo tas fakts presē nav zināms līdz šim," teica Grīnbergs.
Uzdevums sargāt Augstāko Padomi
21.augustā Jelgavas rota, kam faktiski vienīgajai bija palikuši ieroči, saņēma uzdevumu doties apsargāt Augstāko Padomi. Pāris dienas vēlāk – apcietināt un Rīgas Centrālcietumā nogādāt komunistu partijas vadītāju Alfrēdu Rubiku.
"Rubikam kabinetā atradās lauka telefons, kam bija sakari pa tiešo ar OMON,” stāstīja Kupčus. Rubika telefona sakari atslēgti, bet viņš pats - aizturēts. „Ieejot ēkā, bija redzams, ka cilvēki gatavojās, ka kaut kas tāds varētu notikt, jo visur bija diezgan liels haoss. Papīri izmētāti, papīri daudzās vietās dega. Acīmredzot iznīcināja dokumentus,” teica komandieris.
Izvedot Rubiku no ēkas, tās apkārtnē bijis daudz cilvēku.
"Ja mēs viņu neaiztransportētu, tad to Rubiku turpat uz vietas tie cilvēki saplēstu gabalos. Knapi uzspējām ielikt mikroautobusā un knapi uzspējām aizbēgt, lai autobusu neapgāztu," atzina Kupčus.
Kupčus no kompartijas ēkas noņēma arī padomju laiku karogu un uzvilka Latvijas Republikas karogu. Rota apsargāja arī Borisa Jeļcina rezidenci un lidmašīnas, kad viņš vēlāk augustā ieradās neoficiālā vizītē Latvijā.
Uz jautājumu, vai rotas vīri ir saņēmuši kādu pateicību no valsts, abi pieklājīgi iepauzē. Mairis Grīnbergs rāda piemiņas zīmes, kas pirktas par savu naudu. Tikmēr Kupčus norāda: "Es saviem cilvēkiem esmu teicis, laiks visu noliks savā vietā. Pienāks laiks, un mūs novērtēs."
