Dienas ziņas

21. augusts – Latviju atzīst «De facto»

Dienas ziņas

Latvijas juveliera darbs Anglijā

Grāmata par Vidzemes lībiešu dzimtām

Klajā nākusi grāmata par Vidzemes lībiešu dzimtām

Bezgala daudz stundu, kas pavadītas dažādos vēstures arhīvos, pētot senus dokumentus un fotogrāfijas, uzklausot atmiņu stāstus, meklējot radurakstus. Tāds bijis vēsturnieces Rasmas Noriņas darbs pie grāmatas "Vidzemes lībiešu dzimtas. No 18. gadsimta līdz mūsu dienām". Grāmatas atvēršana notika Vidzemes trešā lībiešu pēcteču saieta laikā. Tā kuplais dalībnieku skaits bija apliecinājums tam, ka interese par savām saknēm un piederību ir svarīga daudziem.

Pati gan nebūdama lībiešu pēctece, vēsturniece Rasma Noriņa pētījumiem par Vidzemes lībiešiem veltījusi 15 gadus.

Interese savulaik radusies, izlasot somu valodnieka Šēgrēna 1846.gadā izveidoto Vidzemes lībiešu uzvārdu sarakstu. Nu pētniece Noriņa smej, ka kopš tā laika viņas hobijs ir lībiešu pēcteču kolekcionēšana. 

"Pēc šiem uzvārdiem skatoties un šķetinot tālāk šīs te dzimtu vēstures, tad arī top šie dzimtu koki. Viņi ir gana lieli un tā kā, piemēram, šis te Bisnieku, kura atzari ir grāmatas aizmugurē te redzami diskā, te jau ir ap 3700 personu," stāsta vēsturniece un grāmatas autore.

Katrs saieta dalībnieks, kurš piederīgs kādai no dzimtām, varēja ap roku apsiet lentīti, daži pat vairākas, jo dzimtas savā starpā saradojušās. Rekordiste, šķiet, bija pāliete Ieva, viņas senčos pat sešas dzimtas. Ieva stāsta, ka arī pati aizrāvusies ar radurakstu pētīšanu un nu Noriņa iedevusi vērtīgu informāciju, kas ļaus uzzināt vēl vairāk, piemēram, par vecvectēvu.

"Es biju dziļi pārliecināta, ka viņš ir luterānis, bet tagad es saprotu, kāpēc es neko neatradu par viņu, jo viņš ir bijis pareizticīgais. Te ir arī informācija par mammu, jo tur arī ir pilnīgi viss, tālāk par vecomammu arī nekas nav zināms. Un te jau es redzu, kur. Būs labi, būs rudens un ziemas vakari aizņemti," norāda 3.Vidzemes lībiešu pēcteču saieta dalībniece Ieva Kļaviņa.

Vēsturnieki spriež, ka līdz ar šiem pētījumiem ir izdevies atgriezt atpakaļ būtisku un Latvijas kultūrai gandrīz zudušu informāciju, jo jau pirms gadsimta pētnieki, meklējot Vidzemes lībiešu pēdas, bija atzinuši, ka nekas vairs nav atrodams.

"Tas nekad nepazudīs vairs, jo tas ir ietverts dokumentos, grāmatās, izstādēs, muzeja materiālos, bet vēl otra izcilāka lieta ir tā, ka viņa ir iedzīvinājusi atpakaļ šo tradīciju cilvēkos, viņa ir ļāvusi apzināties pašiem cilvēkiem savas lībiešu saknes, viņa ir panākusi to, ka cilvēki nāk kopā un viņiem ir jauna kopības sajūta," saka Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētniece Baiba Krogzeme.

"Tas ir pats galvenais, ka bērni interesējas par to, ka jaunatnei nezūd interese par dzimtas vēsturi un tu vari parādīt un pamācīt apkopot to vēsturi, lai viņa nepazūd. Jo katru dienu aiziet cilvēki, diemžēl, un tik daudz jau ir nepateiktā un nesavāktā," atzīst Noriņa.

Grāmatai tapt palīdzējis gan Valsts Kultūrkapitāla fonds, gan vietējā pašvaldība, taču savu artavu devuši arī daudzi no tiem, kuru vārdi atrodami dzimtu kokos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt