Pavisam kodolīgi var teikt, ka grāmatā „Rietumu pasaule modernajos laikos: vēstures problēmas” apskatītas galvenās Rietumu sabiedrības attīstības problēmas laika posmā no 18. līdz 20.- gadsimtam. Grāmata ir Lilitas Zemītes pēdējo 20 gadu pētījumu rezultāts. Viņas darba lauks un arī personiski ļoti dziļas
intereses objekts ir tā sauktie jaunie laiki – 18., 19. un 20. gadsimts un reģionu ziņā – Rietumeiropa un Amerika.
Grāmatā aptverti trīs lieli tēmu loki, un, par tiem rakstot, autore atklāj ļoti dažādus un interesantus aspektus, kas bieži vien aktuāli arī šodienas kontekstā.
„Man ir viens no rakstiem par Lielbritānijas izveidošanos18.gadsimtā, kas varētu likties ļoti tālu. Taču, rakstot par šo jautājumu, ir pilnīgi skaidri redzamas Skotijas referenduma iespējas. Tās jau it kā ir ieprogrammētas tajā izveidošanās procesā. Vai arī otrs jautājums, vispār pētot Lielbritānijas vēsturi, ir arī pilnīgi ieprogrammēts tagadējais notikums ''Brexit''. Tā iespēja ir ļoti labi redzama. Ja vēsturi labi pārzina, tad tas tādu lielu pārsteigumu nevarēja izraisīt”, klāsta Zemīte.
Viena no nodaļām grāmatā veltīta jauno laiku vēstures militāro konfliktu pētniecībai. Tajā, piemēram, var uzzināt jaunākās teorijas gan par Pirmā pasaules kara izcelšanos, gan ASV Pilsoņu karu, kā arī to, kā mūsdienu krievu vēsturnieki mēģina pārvērtēt Napoleona Bonaparta karagājienu 1812. gadā.
Viens no rakstiem veltīts kara ietekmei uz lielpilsētām, konkrēti Londonu un Parīzi:
„Piemēram, viena no tādām pazīmēm, kas ļoti ietekmēja lielpilsētas kara laikā, bija tieši tā, ka iedzīvotāji daļēji tās pameta, un, otrkārt, tas ka lielas pilsētas teritorijas tika sagrautas. Un tad ir tāda īpatnēja parādība, ko pat mēs nevaram skaidrot ar vēsturiskiem terminiem, bet kas ir mazliet tāds mistisks un sirreāls, proti, ka pilsēta nespēj cīnīties ar savu galveno pretinieku, un tā ir daba. Tātad sagrautā pilsētā daba atgriežas pāris gadu laikā. Piemēram, ir tādi ļoti interesanti raksti, ka Londonā sabombardētajos rajonos ļoti ātri atgriezās vecā veģetācija. Tātad tūlīt sāk augt zāle, koki, parādās putni. Un kā par Londonu ir skaisti rakstīts – Londonas sagrautie rajoni pārvērtās tādā skaistā Henrija VIII laika dārzā”.
Īpašs Lilitas Zemītes interešu objekts ir ASV vēstures problēmas, un arī tām veltīta viena grāmatas nodaļa. Tajā iztirzāta gan ASV prezidentūras rašanās un attīstība, gan afroamerikāņu skatījums uz Amerikas vēsturi, kas ir atšķirīgs no standarta skatījuma, gan imigrācijas vēsture Amerikā un tās cēloņi:
„Tas man šķiet interesanti mūsdienu kontekstā ar iedzīvotāju izceļošanu no Latvijas. Un
ļoti interesanti ir tas, ka tie priekšstati, kas dominē Latvijas sabiedrībā, kāpēc cilvēki aizbrauc un kāpēc viņi varētu atgriezties, absolūti nesakrīt ar to, ko amerikāņu vēsturnieki gadsimtu gaitā pakāpeniski lēni ir mēģinājuši noskaidrot.
Tur ir tādas diezgan jaunas atklāsmes, kāpēc cilvēki aizbrauc un kā viņi tur ir radušies”.
Vienā no rakstiem autore pievēršas, piemēram, arī alkohola lietošanas tradīcijām Eiropā un Amerikā 18. un 19. gadsimtā. Izrādās, tolaik cilvēki dzēra trīs reizes vairāk nekā mūsdienās, pilnīgi brīvi arī darba vietās un darba laikā, un izplatīts bija arī bērnu alkoholisms.
„Viens no iemesliem bija tas, ka cilvēki nezināja, ka alkohols ir kaitīgs, tādu pētījumu nebija. Un otrs – līdz ar to alkohola lietošanu morāli nenosodīja. Piemēram, tajā laikā, kad bija jau mašīnas izgudrotas, bija iespējams braukt smagā alkohola reibumā un neviens par to nesodīja un pat neiedomājās, ka tā varētu būt kaut kāda bīstamība. Ir pat tādi gadījumi, kad cilvēku tā kārtīgi iesēdināja, stabili nolika pie stūres, lai pie viņas turas un tad lai viņš aizbrauc,” piemērus min Zemīte.
Sakopot rakstus un izdot grāmatā Lilitu Zemīti rosinājuši tieši viņas kādreizējie studenti, tagad ievērojami vēsturnieki, viņu vidū Jānis Taurēns, kurš ir arī grāmatas zinātniskais redaktors. Viņu vienmēr fascinējuši profesores oriģinālie viedokļi un tāpēc vērtīgi, ka tagad ar tiem varēs iepazīties daudz plašāks lasītāju loks:
„Šeit ir daudz ne tikai zinātnisku spriedumu, bet arī daudz aizraujošu detaļu par dažādām kultūras, etniskās vēstures problēmām, un jebkuram varētu būt daudz kas jauns, daudz jauna skatījuma uz pierastiem un līdz šim it kā labi zināmiem jautājumiem”.
Jānis Taurēns arī uzskata, ka laikā, kad esam pārpludināti ar šaubām par Rietumu pasaules vērtībām un dzīvotspēju, Lilitas Zemītes grāmata savukārt atgādinās par šīs pasaules skaistumu un humānismu.
Arī pati autore uzsver, ka nav tik skeptiska kā daudzi citi par Eiropas likteni, bet, viņasprāt, to uz pareizajām sliedēm šobrīd var nolikt tieši Austrumeiropa, kas nesen atgriezusies Eiropas valstu saimē un vēl ļoti labi saprot, ko nozīmē tur nebūt.
Lilitas Eglītes grāmatas „Rietumu pasaule modernajos laikos: vēstures problēmas” atvēršanas svētki notiks 4. februārī pulksten 17.30 Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.
