Grāmatas autors, arheologs Artūrs Tomsons par zobeniem var stāstīt daudz un aizrautīgi. Pats piedalījies vairāk nekā 30 ekspedīcijās un vadījis izrakumus Rīgas, Āraišu, Ludzas pilīs, arī Mežotnes senpilsētā un Svētā Jēkaba katedrāles viduslaiku kapsētā.
"Zobeni Latvijas teritorijā ienāca tirdzniecības ceļā, visticamāk, pa jūru. (..) Pēc tam jau arī dažādu konfliktu ceļā kā kara laupījums. Arī kā dāvinājumi, vadoņiem apmainoties ar laipnībām.
Slēdzot līgumus, tos bieži vien pastiprina ar dāvanām, dārgām dāvanām," stāsta Tomsons.
Roktura fragments, asmens daļa. Zobens nešaubīgi ir viens no iespaidīgākajiem atradumiem, kas nonāk arheologa rokās.
"Arheoloģija ir tā kā kriminālistika, kur liek kopā mozaīku. Pat ja jūs tajā brīdī vēl neesat sapratis, ko esat atradis, pēc kāda laika kāds to sapratīs," norāda arheologs.
Grāmata par senajiem zobeniem izdota pirmo reizi. Apjomīgajā darbā bez paša pētījuma ir arī plaša fotogrāfiju izlase.
"Tā hronoloģija darbam ir 7.-16. gadsimts, tie ir zobena ziedu laiki. Caur šo senlietu prizmu mēs varam ieskatīties daudzās pagātnes dzīves sfērās – gan amatniecībā, politiskajā ģeogrāfijā, apbedīšanas tradīcijās," saka grāmatas autors.
Var teikt, ka darbs ir arī grāmatas autora hobijs, jo brīvajā laikā viņš nodarbojas ar senajām cīņām. Un tur jau nu bez zobena neiztikt.