Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Studenti glābj kokgriezumus Kuldīgā

Dienas ziņas

Deputāti tomēr grib atgūt Aspazijas «Daukšas»

Izdota grāmata «101. kilometrs. Padomju kauna zona»

Ķirbižu iedzīvotāji pulcējas grāmatas «101. kilometrs» atvēršanas svētkos

Grāmatas “101. kilometrs. Padomju kauna zona” atvēršana Ķirbižu meža muzejā bija pulcējusi lielu skaitu vietējo iedzīvotāju, pārsvarā vecāka gadagājuma ļaudis. Viņiem joprojām dzīvā atmiņā laiki, kad šeit nonāca visdažādākie cilvēki – gan tie, kas atgriezās no Sibīrijas, gan disidenti, gan par noziegumiem notiesātie.

“101. kilometrs” ir jēdziens, kas padomju laikos daudziem nozīmēja izsūtījumu pašiem savā dzimtenē. Režīmam nevēlamās personas tika izmitinātas vietās, kas atradās 100 kilometru rādiusā ap Rīgu. Viena no tādām vietām bija Viļķenes pagasta Ķirbižu apkārtne. Par to laiku notikumiem šajā vietā romānu sarakstījusi žurnāliste un rakstniece Guna Roze.

"Viņi jau bija administratīvi sodīti, viņi dzīvoja milicijas uzraudzībā, milicija viņiem klāt dzīvoja. Veda uz mežu un viņi strādāja, ja viņiem patika strādāt. Ja nepatika, viņi nestrādāja," stāsta Viļķenes pagasta iedzīvotāja Ilga Golubovska.

"Man ar viņiem bija darīšana, kad mežniecībā strādāju. Es kā virsmežsargs, man bija jāierāda viņiem darbs un jāpieņem darbs. Jāaprēķina padarītais. Bet gods godam viss bija," teica kādreizējais Ķirbižu mežniecības darbinieks Daumants Kalniņš.

Iedzīvotāji arī atceras, ka paši tolaik nebūt nav jutušies slikti, dzīvojot vietā, kas bija šis 101. kilometrs.

"Mēs sadzīvojām ļoti labi. Kaut arī tie cietumnieki tur bija. Mums nebija pārmetumi arī viņiem. Nu varbūt tur vienu otru reizi uzprasīja šo to, bet tad varēja runāt un arī godīgi atbildēt. Tur bija apcietināti vīrieši un arī sievietes," klāsta Viļķenes pagasta iedzīvotāja Ērika Kričaka.

Gunas Rozes romāns, lai arī literārs darbs, tomēr ietver ļoti daudz dokumentālas informācijas. Par to rakstniece ir pateicīga tieši vietējiem iedzīvotājiem, kas dalījušies atmiņās, atvēlējuši fotogrāfijas, daudzi no viņiem sevi noteikti var sazīmēt grāmatas tēlos. Šī tēma rakstnieci interesējusi arī gluži personisku apsvērumu dēļ.

"Mani vecāki šeit iepazinās, kad bija jauni. Un tad, kad vecāku vairs nebija, tad mani sāka interesēt, kas tas tāds un kāpēc par to 101. kilometru sačukstas, kas tur ir apakšā, kas tam lācītim vēderā. Un tad, kad vairs īsti nebija, kam paparasīt, tad es sāku to pētīt," stāsta grāmatas autore.

Līdz šim Latvijā šī tēma ir maz pētīta, un rakstniece arī cer, ka tiks rasta iespēja digitalizēt dokumetus, kas atrodas arhīvos ar noteiktu glabāšanas termiņu, lai šī informācija pēc gadiem 10–15 nepazustu pavisam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt