Dienā, kad Rīga piedzīvoja pirmo sniegputeni, Ķekavas pagasta Trušeļu kapos trīsuļoja sveces un smaržoja egļu skujas. Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru kapsētā guldīja vēl 78 karavīru mirstīgās atliekas. Visi karojuši cariskās Krievijas armijā un gājuši bojā 1916.gada jūlijā, kad frontes līnijā ap tagadējo Ķekavu noritēja nozīmīgas kaujas.
“Diemžēl karavīru identifikācija.. Katram personīgi to nevar vairs šobrīd veikt,” atzina Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš.
Pagaidām vārdus izdevies noskaidrot vien pieciem latviešu strēlniekiem un arī daļai Sibīrijas armijas korpusa karavīru.
Ekshumāciju ar Ķekavas novada pašvaldības un Brāļu kapu komitejas atļauju veica meklēšanas vienības “Leģenda” un “Zvaigzne”. Karavīru mirstīgas atliekas atrada šoruden. 13 atrada pie Pirmā pasaules kara ierakumu pozīcijās pie “Frančiem”. Pārējos netālu no Skujenieku mežniecības mājām izcēla no sen aizmirstas lazaretes un kapsētas, kuru simt gados pilnībā pārklājis mežs.
“Pēc citiem nostāstiem tur bija 200 karavīri. Beigās varējām konstatēt, ka tur ir 65 karavīri,” stāstīja sabiedriskās organizācijas “Leģenda” biedrs Viktors Duks.
“Pagājušogad mēs pārapbedījām uz šejieni no Spieķu kalna samocītus brāļu kapus, kas bija kādreiz apzīmēti kā brāļu kapi, bet 1977.gadā, kad tika būvēts Rīgas HES, it kā notika pārapbedīšana no Spieķu kalna, bet līdz galam netika izdarīts, lai šie karavīri un pirmkārt latviešu strēlnieku mirstīgās atliekas būtu apglabātas kapos, nevis kaut kur tīruma viducī, mežos, grāvjos,” stāstīja sabiedriskās organizācijas “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits.
Uz pārapbedīšanas ceremoniju sapulcējās pārstāvji arī no Ķekavas novada pašvaldības, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Krievijas vēstniecības diplomāti.
“Labi, ka mums ir šādi puiši, kas Latvijā nodarbojas ar šādām lietām, kur valstiskas struktūras ir tā kā atgājušas malā. Ir kārtīgi Latvijas dēli, kas nodarbojas ar patriotisku darbu, meklē mūsu kritušos karavīrus, kas ir gājuši bojā dažādos pasaules karos,” pauda biedrības “Latviešu karavīrs” valdes priekšsēdētājs Normunds Jērums.
Decembrī plānots pārapbedīt vēl 132 karavīrus, tostarp latviešu strēlniekus, kas atrasti Tīreļpurva apkārtnē.
