Kauju rekonstruētāji: Ziemassvētku cīņas stiprināja nacionālo apziņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Mēģinot iejusties to latviešu strēlnieku ādā, kuri pirms 100 gadiem stindzinošā salā smagos apstākļos cīnījās pret vācu armiju tā dēvētajās Ziemassvētku kaujās, pāriet vēlme čīkstēt par šodienas mazajām grūtībām, saka kaprālis Mārtiņš Sarma.

Viņš ir profesionālā dienesta zemessargs, kurš kopā ar kolēģiem sestdien, 7.janvārī, Tīreļpurvā pie Mangaļu mājām raudzīs rekonstruēt Ziemassvētku kauju gaitu. Viņam līdzās būs vīri no Normunda Jēruma vadītās biedrības „Latviešu karavīrs”.

Sarma, kurš kopā ar saviem biedriem ir sestdien gaidāmo kauju scenārists, stāsta, ka būs latviešu strēlnieki un vācu karavīri, kuri sestdien būs "sliktie".

Scenārijs top, konsultējoties ar Kara muzeju, kā arī pirotehniķiem, izzinot resursus, balstoties uz kuriem kauju rekontruē, kā arī notikumus, lai "viss izskatītos pēc iespējs reālāk". Savukārt Jērums piebilst, ka "puišiem īpaši nav jāstāsta, kas ir jādara - viņi jau paši zina".

Kopumā kaujas rekonstrukcijā piedalīsies ap 80 cilvēku.

Jērums stāsta, ka kauju rekonstrukcija palīdz izprast ne tikai vēsturi, bet arī ikdienu, kuros atradušies strēlnieki.

"Kad uzvelc strēlnieka mēteli, šineli un izej kaut vai Tīreļpurvā 100 metrus, tad jau tu apmēram saproti, ko tas nozīmē. (..) Tu centies izjust, ko izjuta mūsu vecvectēvi," saka Jērums.

Savukārt Sarma akcentē, ka agrāk karavīra dzīvība bija daudz mazākā vērtē nekā tagad. Pat operācijās, par kuru veiksmi nebija pārliecības, karavīru dzīvības netika taupītas, jo viņi nebija vērtēti kā personības. "Viņi tika pļauti kā zāle," saka Sarma.

Viņš norāda arī uz Ziemassvētku kauju nozīmi mūsdienās. Proti, tie ir bijušie vieni no notikumiem, kuros ir izkristalizējusies Latvijas valsts, latviešu valoda un nacionālā apziņa.

"Īstenībā mēs savu neatkarību esam nopirkuši par ļoti dārgu cenu ļoti daudzu gadu laikā. Mēs to nedrīkstam aizmirst," norāda Sarma, atgādinot par kariem un barikāžu laiku 1990.gadu sākumā, kurā Latvijas tauta ir izcīnījusi tiesības būt brīvai.

Viņš aicina arī mūsdienās neaizmirst, ka brīvība nav pašsaprotama.

Savukārt Jērums mudina nenoniecināt sevi. "Nevajag nonievāt savas spējas - mēs esam maza valsts, bet ar savu garu," viņš saka, atzīstot, ka viņu kaitina runas, ka "mēs neko nevaram izdarīt".

Ziemassvētku kauju rekonstrukcija notiks sestdien, 7.janvārī, plkst.15. Taču kaujas rekontrukcijas skatītāji var ierasties divas trīs stundas pirms kaujas, iepazīties ar karavīriem un aplūkt militāro tehniku.

Ziņots, ka šajās dienās Ziemassvētku kaujām aprit 100 gadu. Jau līdz šim Latvijā ir notikuši daudzi piemiņas pasākumi, atminoties strēlnieku varonību un pieminot kritušos.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti