#LV99PLUS jeb Dzīvā vēsture 1917. gads 1918. gads 1919. gads 1920. gads Satversmes sapulces šķirotava Spēles

Kas un kāpēc jāzina par Simts dienu ofensīvu un 1. pasaules kara izšķirošajām kaujām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

8. augusts, 2018, 13:15

Vēsture

Autori: Jānis Šiliņš (Vēstures doktors)

1918. gada 8. augusts kļuva par Vācijas armijas "melnāko dienu" 1. pasaules kara laikā. Antantes valstu spēkiem pēkšņā triecienā izdevās pārraut vācu fronti, sagrābt tūkstošiem gūstekņu un pilnībā mainīt kara gaitu. 8. augustam sekoja simts dienu nepārtraukti Lielbritānijas, Francijas un ASV spēku uzbrukumi Rietumu frontē, kas noslēdzās ar Vācijas padošanos 1918. gada 11. novembrī.

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".

Vācijas pēdējā iespēja

1918. gada sākumā Vācija bija sagaidījusi pēdējo iespēju izšķirt 1. pasaules kara iznākumu sev par labu. Krievija bija padevusies, noslēdzot pazemojošo Brestļitovskas miera līgumu. Tas atbrīvoja prāvus spēkus, kurus Vācija varēja raidīt uzbrukumā Rietumu frontē.

Laika vāciešiem nebija daudz, jo katru dienu Francijā ieradās ap 10 000 amerikāņu karavīru, kas kuru katru brīdi varēja iesaistīties cīņā.

Vāciešiem bija tikai daži mēneši laika, lai pārrautu fronti un salauztu angļu un franču pretestību. 21. martā sākās vācu četru uzbrukumu sērija, kuru laikā fronte ievērojami pavirzījās uz rietumiem un pietuvojās Parīzei. Tomēr līdz jūlija vidum vācu rezerves bija izsmeltas.

Foto: Amerikāņu karavīri Rietumu frontē, 1918. gads (ASV Kongresa bibliotēka)

Melnākā diena

1918. gada 8. augusta rītā angļu, kanādiešu, austrāļu un franču spēki devās pēkšņā uzbrukumā Amjēnas tuvumā. Uzbrucēju rindās bija vairāk nekā 500 tanku, un tos no gaisa atbalstīja gandrīz 2000 lidmašīnu. Vācieši jau pirmajā dienā bija spiesti atkāpties vairāk nekā 10 kilometrus un zaudēja ap 30 000 karavīru.

Tā bija viena no lielākajām sabiedroto uzvarām Rietumu frontē visa kara laikā. Turklāt pusi no vācu zaudējumiem veidoja gūstekņi. Tā bija pirmā reize, kad vācieši tik masveidīgi padevās gūstā. Tas liecināja par arvien zemāko karaspēka morāli.

Vācijas sabiedrība bija nogurusi karā, tā bija izsmēlusi dzīvā spēka resursus un atradās uz ekonomiskā sabrukuma sliekšņa.

Turpmākajās kaujās vācu karavīri arvien biežāk padevās gūstā, redzot turpmākās cīņas bezjēdzīgumu.

Foto: Glezna "1918. gada 8. augusts" (Vils Longstafs, 1919)

Simts dienu ofensīva

Uzbrukumam pie Amjēnas augusta vidū sekoja sabiedroto spēku ofensīva Sommas upes ielejā (Otrā Sommas kauja). Franču, britu un amerikāņu triecienu sērijas turpinājās, piespiežot vāciešus atkāpties līdz savai galvenajai aizsardzības pozīcijai - Hindenburga līnijai.

Simts dienu laikā vācieši bija spiesti nepārtraukti atkāpties, zaudējot vairāk nekā miljonu karavīru. No tiem gandrīz 400 tūkstoši padevās gūstā. 1918. gada 11. novembrī vācieši bija spiesti atzīt savu sakāvi un parakstīt Kompjēnas pamieru.