Sadaļas Sadaļas

Kas un kāpēc jāzina par revolūciju Vācijā 1918.gada oktobrī

1918. gada 29. oktobrī Vācijas kara flotes bāzē Vilhelmshafenā sākās matrožu dumpis. Pēc dažām dienām nemieri pārauga revolūcijā, kuras rezultātā Vācijā tika gāzta monarhija un izveidota republika.

Pēdējais trieciens

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

1918. gada oktobrī Vācijas armijas stāvoklis 1. pasaules kara frontēs bija kļuvis bezcerīgs. Viens pēc otra no kara izstājās Vācijas sabiedrotie. 30. septembrī padevās Bulgārija, oktobra beigās - Osmaņu impērija. Pēdējās oktobra dienās katastrofu piedzīvoja arī Austroungārijas bruņotie spēki un meklēja iespēju pēc iespējas ātrāk panākt uguns pārtraukšanu.

Šajā situācijā Vācijas kara flotes vadības lēmums doties ar atlikušajiem spēkiem pēdējā kaujā pret Antantes spēkiem Ziemeļjūrā bija pašnāvniecisks un bezjēdzīgs.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka jaunā Vācijas valdība meklēja iespēju pēc iespējas ātrāk izlīgt ar Antantes valstīm. 24. oktobrī sākās gatavošanās pēdējai ofensīvai, kas izraisīja plašu neapmierinātību jūrnieku vidū.

Vācijas kara flotes līnijkuģis "Helgolande"

Matrožu dumpis

Nevēloties piedalīties pašnāvnieciskajā misijā, vairāku Vilhelmshafenā novietoto kuģu apkalpes naktī no 29. uz 30. oktobri atteicās izpildīt pavēles par došanos jūrā.

Līnijkuģa "Tīringene" apkalpe uzsāka atklātu dumpi. 31. oktobra rītā dumpim pievienojās cita līnijkuģa ("Helgolande") apkalpe.

Kuģu apkalpes padevās tikai pēc draudiem kuģus nogremdēt ar torpēdām. Vairāki tūkstoši matrožu tika arestēti un pārvesti krastā. Flotes galvenos spēkus pārvietoja uz Ķīli, kur nemieri sākās ar jaunu spēku.

Vācijas ķeizars Vilhelms II parādes pieņemšanas laikā Rīgā 1917. gadā

Dumpis pāraug revolūcijā

Vācu matrožu un zaldātu padomēm bija svarīga loma neatkarīgas Latvijas izveidošanā. Latvijas teritorijā darbojošās padomes bija sociāldemokrātiskas, tās nosodīja boļševismu un atbalstīja tautu nacionālās pašnoteikšanās tiesības. Liepājas matrožu un zaldātu padome turpināja darboties līdz pat 1919. gada aprīļa sākumam, kad to padzina ģenerālis Rīdigers fon der Golcs

Pārvietošanās laikā uz Ķīli virsnieki arestēta vēl vairākus desmitus dumpīgu matrožu. 1. novembrī jūrnieki pieprasīja arestēto biedru atbrīvošanu. Nākamajā dienā Ķīlē notika plaša demonstrācija.

3. novembrī matrožu un strādnieku apvienotā demonstrācija pārauga bruņotā sadursmē ar policiju un armiju.

Nākamajā dienā desmitiem tūkstoši nemiernieku sagrāba Ķīles pilsētu savās rokās. Matroži nosūtīja delegācijas uz lielākajām impērijas pilsētām. Līdz ar to Vācija bija sākusies Novembra revolūcija. 5. novembrī sarkanie karogi jau plīvoja uz gandrīz visiem karakuģiem. Matrožu un zaldātu padomes spontāni izveidojās lielākajās piekrastes pilsētās, tai skaitā arī Liepājā, Ventspilī un Rīgā.

9. novembrī, cerot novērst pilnīgu haosu un anarhiju, ķeizars Vilhelms II, kurš tobrīd atradās virspavēlnieka štābā Beļģijā, atteicās no troņa (nākamajā dienā viņš bēga uz Nīderlandi). Demisionēja arī Bādenes prinča Makša vadītā valdība. Pēcpusdienā Berlīnē tika pasludināta republikas izveidošana. Vācija vairs nevarēja un arī nevēlējās turpināt karu. Jaunā valdība piekrita Antantes diktētajiem noteikumiem un 11. novembrī Kompjēnā oficiāli parakstīja pamieru. Līdz ar to 1. pasaules karš bija noslēdzies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt