Asiņainais rudens
#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Tikmēr citās frontēs viens pēc otra sagrāvi piedzīvoja Vācijas sabiedrotie. 29. septembrī padevās Bulgārija, 30. oktobrī – Osmaņu impērija, bet 4. novembrī Vācijas galvenā sabiedrotā – Austroungārijas impērija. Vācijas politiskā vadība meklēja iespējas panākt godpilnu mieru ar Antantes valstīm, tomēr revolūcijas sākums izklīdināja šīs cerības.
Vācijas sabiedrība bija karā pārāk nogurdināta, lai turpinātu bezjēdzīgo pretošanos.
Revolūcija Vācijā
Novembra pirmajās dienās Vācijas kara flotes jūrnieku nemieri izvērtās revolūcijā. Vācijas lielākajās pilsētās veidojās matrožu, zaldātu un strādnieku padomes. Vācijas ķeizars Vilhelms II 9. novembrī atteicās no troņa un bēga uz Nīderlandi. Demisionēja arī Bādenes prinča Makša valdība.
Vācija kļuva par demokrātisku republiku un jauno valdību veidoja sociāldemokrāti Frīdriha Eberta vadībā.
Jau dienu iepriekš vācu delegācija bija devusies uz Franciju, lai uzsāktu pamiera sarunas. Pēc trīs dienu pārrunām abas puses vienojās par noteikumiem. Pamiera līgumu noslēdza dzelzceļa vagonā Kompjēnas mežā. Uguns tika pārtraukta 11. novembrī pulksten 11 dienā pēc Parīzes laika. 1. pasaules karš līdz ar to bija noslēdzies.
Smagie noteikumi
Kompjēnas pamiera noteikumi bija ārkārtīgi smagi. Vācijai bija jāatdod visa kara flote, kuru Antantes valstis nogremdēja. Vācijai nācās atdot arī lielāko daļu smagā bruņojuma, zaudējot iespējas atsākt karadarbību. Vācijai tāpat divu nedēļu laikā bija jāizved karaspēks no ieņemtajām teritorijām; pēc tam karaspēks jāizved arī no valsts rietumu apgabaliem, kurus okupē Antantes valstis; Vācijas jūras blokāde tiek turpināta; Antantes valstu flotes tiek ielaistas Baltijas un Melnajā jūrā.
Kompjēnas pamiers atcēla arī Brestļitovskas miera līgumu, ar kuru Krievija bija atzinusi sakāvi karā.
Kompjēnas pamiers bija spēkā līdz 13. decembrim, bet pēc tam vairākkārt pagarināja līdz pat Versaļas miera līguma ratificēšanai 1920. gada janvārī. Miera sarunu laikā, Vācijai saskaroties ar arvien smagākām Antantes valstu prasībām, vairākkārt tika apsvērta karadarbības atjaunošanas iespēja.
Kara noslēgums Latvijā
Latvija, noslēdzoties 1. pasaules karam, atradās Vācijas okupācijā. Novembra revolūcijas laikā Liepājā, Ventspilī, Rīgā un pēc tam Jelgavā, Daugavpilī un citās lielākajās Latvijas pilsētās izveidojās vācu zaldātu padomes.
Ziņu par kara noslēgumu Latvijas iedzīvotāji, kuri kara smagumu bija nesuši jau četrus gadus, sagaidīja ar lielu prieku.
Antantes valstu uzvara nozīmēja arī drīzu vācu okupācijas galu. Šajos apstākļos latviešu politiķi uzsāka intensīvas konsultācijas, lai pēc iespējas ātrāk proklamētu Latvijas neatkarību. Jau 11. novembrī Lielbritānija atzina Latviju kā de facto pastāvošu, bet nedēļu vēlāk Rīgā svinīgi tika proklamēta Latvijas Republika.
